Rīgas domes atlaišanas likumprojekts sāk ceļu Saeimā

Par likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja 50, bet pret bija 45 deputāti.

Debatēs deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda, ka to, vai Rīgā ir krīze atkritumu apsaimniekošanas jomā, var noteikt pēc tā, vai ārā uz ielām ir redzami atkritumi, un ka ir secināms, ka domes atlaišanai ar atkritumiem neesot nekāda sakara. Tāpat viņš uzskata, ka Saeimā Rīgas viedokli neviens pat negribot dzirdēt. Viņš arī šo situāciju saistīja ar «Attīstībai/Par!» sponsoru interesēm azartspēļu biznesā.

«Attīstībai/Par!» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts norādīja, ka lielākās pašvaldības atlaišana ir ārkārtas notikums. Likumdošanā ir noteikta augsta latiņa pašvaldības domes atlaišanai un iespējamais Satversmes tiesas vērtējums, norādīja Pavļuts. Politiķis pauda cerību, ka šādu lēmumi par kādas domes pieņemšanu nākotnē būs jāpieņem reti.

Rīgas domi paredzēts atlaist, ņemot vērā tās nespēju veikt vienu no tās autonomajām funkcijām — sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, skaidroja AP frakcijas vadītājs. Viņš arī sniedza vēsturisku ieskatu, norādot uz Rīga domes ilglaicīgu neizdarību šajā jautājumā. Pašvaldības dome ir esot grāvusi iedzīvotāju ticību tās gatavībai strādāt atbilstoši likumam, pauda Pavļuts.

Opozīcijas politiķis Vjačeslavs Dombrovskis (S) uzsvēra, ka šodien stāsts nav par to, vai Rīgas dome ir laba, vai slikta. «Stāsts ir par vērtībām un to, vai līdzekļi attaisno mērķus. Dienas beigās koalīcija demonstrēs, ka viņiem nav vērtību. Šis ir stāsts par godīgumu un taisnīgumu,» teica deputāts.

Rīgas dome var būt laba vai slikta, bet to ievēlēja rīdzinieki atklātās un godīgās vēlēšanās. Dombrovskis pauda, ka vēlēšanu zaudētāji vēloties atlaist Rīgas domi. Viņaprāt, likumprojekts atspoguļojot koalīcijas izpratni par demokrātiju, tajā ierakstot konkrētus nākamo vadītāju vārdus.

Dombrovskis pārliecināts, ka koalīcijai sākumā būtu jāpaskatās pašai uz sevi, jo tā nav pildījusi virkni likumu, kā dēļ valdība un Saeima būtu atlaižama. Viņš uzskata, ka koalīcijas partijas melo sabiedrībai, dažādās auditorijās piesaucot atšķirīgus pašvaldības atlaišanas iemeslus.

Lai arī sākotnēji tika paredzēts likumprojektu nodot izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, deputāte Vita Anda Tērauda (AP) rosināja likumprojektu tomēr nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Ar piecu balsu pārsvaru koalīcijai to izdevies panākt.

Šāds solis bija nepieciešams, jo Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā koalīcijai nebūtu izdevies panākt balsu vairākumu likumprojekta tālākai virzībai, ņemot vērā partijas «KPV LV» noraidošo pozīciju Rīgas domes atlaišanas procesa kārtībā. «KPV LV» pārstāvis Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, skatot grozījumus kārtībā par pašvaldību ārkārtas vēlēšanām, balsoja kopā ar opozīcijas deputātiem, tādējādi panākot piedāvāto izmaiņu skatīšanas apturēšanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) aģentūrai LETA pastāstīja, ka komisija likumprojektu plāno sākt skatīt rīt, 19.decembrī, aptuveni plkst.10.35 — parlamenta kārtējās sēdes pārtraukumā.

Iespējams, likumprojekta izskatīšana pirmajā lasījumā tāpat varētu notikt ceturtdien.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām — nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iepriekš preses konferencē paziņoja ministrs Juris Pūce (AP).

Saskaņā ar likumu «Par pašvaldībām», pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Kā uzsver VARAM, pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.

Likumprojektā norādīts, ka, ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli — Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Sākotnēji bija iecerēts, ka Rīgas domes atlaišanas gadījumā galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas varētu rīkot februāra beigās, bet vēlāk aģentūras LETA rīcībā nonāca informācija, ka vēlēšanas drīzāk varētu rīkot marta pirmajā pusē. Taču vēlāk Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma» ziņojis, ka ārkārtas vēlēšanas varētu notikt nākamā gada 2.maijā.