Rīgas arhibīskaps: Lemjot par viendzimuma pāru aizsardzību, ir jāatmet ideoloģija un reliģiskie uzskati

Viņš sacīja, ka, izpildot ST spriedumu, ir jādomā, kā vienot sabiedrību, nevis to sašķelt. «Sabiedrībā pašlaik ir novērojama viedokļu polarizācija, jo no vienas puses tiek vākti paraksti, lai tiek reģistrētas partnerattiecības, bet tas izraisa pretdarbību un naidu,» teica Stankevičs.

Stankevičs uzskata, ka ir jāmeklē priekšlikums, kurš nav reliģisko vai ideoloģisko jautājumu spektrā. «Ideoloģiju atstājam malā un nerunājam par ģimenes koncepta maiņu, nedz arī par partnerattiecībām kā tādām, bet piedāvājam aizsardzības mehānismus viendzimuma pāru ģimenēm,» viņš teica. Kā piemēru minot — kopīgās deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes regulējuma izveidi, kurš varētu apmierināt abas «karojošās» puses.

Viņš sacīja, ka šāds regulējums palīdzētu ne tikai viendzimuma pāriem, bet arī pensionāriem, kuri, iespējams, vēlas dzīvot kopā un rūpēties viens par otru, ar iespējam apmeklēt viens otru slimnīcā, ja tas ir nepieciešams. «Regulējums varētu reģistrēt vairākus cilvēkus kopā, jo tā būtu kā deklarācija, nevis reģistrācija,» sacīja Stankevičs, uzsverot, ka šāds regulējums ļautu vairākiem vientuļiem cilvēkiem apvienoties.

Arī Pētera Grestes balvas laureāts, «Atvērtība ir vērtība» kampaņas vēstnesis Kaspars Zālītis piekrita arhibīskapa teiktajam, un piebilda, ka, lai pasargātu visus sabiedrības locekļus, ne tikai viendzimuma pārus, «ikvienam Latvijā ir jādzīvo taisnīgā vidē, un kopdzīves regulējums ir ļoti svarīgs šīs vides sasniegšanā,» viņš pauda.

Jau ziņots, ka otrdien 15.decembrī Latvijas katoļu bīskapi ir nosūtījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam (JV), Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kurā lūdz nemainīt ģimenes un laulības definīciju.

Pēc ST sprieduma komisija pagājušajā nedēļā sāka skatīt jautājumu par sociālās aizsardzības nepieciešamību dzīvesbiedriem, kuri nav laulībā.

ST novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.

ST vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Šajā lietā pieteicēja lūdza pārbaudīt Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110.panta pirmajam teikumam.