Restes viņām nav šķērslis: Rīgas cietumu apsēdušas žurkas, ieslodzītie ir šausmās par grauzēju invāziju

“Žurkas dzīvo pat cietuma sienās, tām visur ir caurumi un izejas, pazemes alas zem grīdas, alas dziļi zemē,” viņš turpina. “Tās pat nāk uz cietuma teritoriju no tuvējās kapsētas. Tā ir žurku valstība! Un, ja kaut kur sienā vai grīdā nomirst žurka, iedomājieties, kāda smaka ir kamerās — smārds ir briesmīgs!

“Šie grauzēji ir apkakājuši visus pagalmus, tas briesmīgi smird. Vasarā nav iespējams iziet pastaigāties – visur ir tāds smārds, ka jāspiež deguns ciet. Kameru stūri ir melni,” viņš sūdzas. Pēc ieslodzīta teiktā, vissliktākā situācija ir piektajā korpusā — tur ir kā īstos viduslaikos.

Iznīdēsim cietumu sērgas!

Bijušais KNAB Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas izmeklētājs Alvis Pīlāgs, bijušais ieslodzītais, stāsta, ka Rīgas Centrālcietumā pavadījis divus gadus — pēc tam, kad 2022. gadā viņu arestēja un notiesāja uz četriem gadiem (pēc ilgas tiesvedības viņš tomēr uzvarēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ka atzina šo spriedumu par nelikumīgu):

— Visi cietumi Latvijā, sākot no cara laikiem, tad padomju laikos un līdz pat 2000. gadiem, bija caur un cauri sapuvuši — tajos netika veikts kapitālais remonts. Viss tika atlikts uz labākiem laikiem, kas tā arī neatnāca. Rezultātā mums ir tas, kas mums ir. Ja agrāk Rīgas Centrālcietumā bija vismaz slimnīca, tad tagad arī tā ir likvidēta. Nav normāla cietuma medicīnas personāla. Rezultātā 21. gadsimtā mums ir cietums, kurā tiek pārkāptas cilvēktiesības — ieslodzītais nevar saņemt normālu ārstēšanu. Pārvalde nespēj tikt galā arī ar žurku bariem cietumā. Vai tas ir normāli?

Tā kā divu gadu laikā esmu bijis visu šo cietuma trūkumu liecinieks, man ir visas tiesības uz tiem norādīt. Bet tikai Tieslietu ministrijas vadība nevēlas ar mani tikties, reiz žurnālisti gribēja mani paņemt līdzi uz Tieslietu ministriju uz interviju, bet saņēma atteikumu: “Nē, nē, ne ar Pīlāgu!”. Par ko tas liecina? Par to, ka Tieslietu ministrija baidās būt atmaskota. Jo es no iekšienes zinu, par ko runāju. Lūk, neliels ieskats:

Daudz narkomānu

1) Ir daudz narkomānu, kas narkotikas iegūst nelegāli, par ko vadība tikai noplāta rokas un aiztaisa acis. Rezultātā šādi ieslodzītie bieži cieš no pārdozēšanas, un mediķiem beigu beigās nākas šos narkomānus regulāri reanimēt un atgriezt pie dzīvības uz citu ieslodzīto rēķina.

Uzraugu trūkums

2) Cietumā atrodas īpaši bīstami recidīvisti, bet nav pietiekami daudz profesionālu uzraugu, lai tos pienācīgi uzraudzītu. Rezultātā ir apdraudēta pārējo ieslodzīto un visas sabiedrības drošība.

Medmāsu trūkums

3) Trūkst arī medicīnas māsu, kā rezultātā cietumu ārsti paši ir spiesti veikt mehānisku, nekvalificētu darbu – likt maisiņos medikamentus un vitamīnus un iznēsāt tos pa kamerām. Tajā pašā laikā ieslodzītie gaida, kad varēs apmeklēt kvalificētu ārstu. Tikt pie ārsta ir ļoti problemātiski.

Žurkas

4) Cietumā žurkas dzīvo veseliem bariem! Šeit ir veselas šo grauzēju fermas, un neviens nespēj ar tām tikt galā. Atgādinu, ka žurkas ir dažādu bīstamu infekciju pārnēsātājas. Un ko dara Tieslietu ministrija, kurai ir tiesības jebkurā laikā ierasties ar pārbaudi? Tā nedara neko un domā tikai par savu algu.

Ko par žurkām saka Ieslodzījumu vietu pārvalde?

Ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītājs Dmitrijs Kaļins komentārā portālam Press.lv neslēpj, ka cietumu vadība apzinās žurku problēmu un cīnās ar to, cik vien spēj. Pēc viņa teiktā, pērn cīņai ar žurkām visos Latvijas cietumos iztērēti gandrīz 5000 eiro.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem deratizācijas pakalpojumus sniedz tikai sertificēti uzņēmumi.

— Kurš uzņēmums šobrīd sniedz šādus pakalpojumus ieslodzījuma vietās?

— Rīgas Centrālcietumā dezinsekciju un deratizāciju šobrīd veic SIA “Aktis”. Tas ir uzņēmums ar lielu pieredzi šajā jomā.

— Cik žurku ir noķerts un iznīcināts pēdējo mēnešu laikā? Kādi līdzekļi šim nolūkam tika izmantoti?

— 2024. gadā visās ieslodzījuma vietās tika veikta grauzēju apkarošana, kam tika iztērēti 4733 eiro. Tostarp Rīgas Centrālcietums tika apmeklēts 7 reizes (bija 7 izsaukumi), tur tika veikti deratizācijas pasākumi par kopējo summu 2674 eiro.

— Acīmredzot ar to nepietiek.

— Jāuzsver, ka grauzēju un kukaiņu esamību nosaka ne tikai deratizācijas metodes, bet arī ārējie apstākļi, tostarp infrastruktūras stāvoklis, kā arī fiziskās apstrādes un profilakses pasākumu pieejamība. Pirms daudziem gadiem būvētās ēkās un konstrukcijās laika gaitā sienās, grīdās un komunikāciju šahtās ir radušās plaisas. Grauzēji rod patvērumu konstrukcijās, kurām nav iespējams piekļūt, neveicot specifiskus būvdarbus un ievērojamus finanšu ieguldījumus. Tas attiecas ne tikai uz ieslodzījuma vietām, bet arī uz daudzām citām vēsturiskām ēkām ar sarežģītu infrastruktūru.

Pārvalde norāda, ka žurku un peļu izplatība nav tikai cietumu problēma, bet tā ir pilsētvides realitāte, kas raksturīga jebkurai blīvi apdzīvotai teritorijai ar attīstītu infrastruktūru. Rīgā, tāpat kā citās lielās pilsētās, žurkas ir sastopamas dažādās vietās — dzīvojamās zonās, noliktavās, sabiedriskajās ēkās un pat vēsturiskajās ēkās — visur, kur tās var atrast barību un patvērumu.

Tāpēc jautājums par to, kāpēc žurkas dzīvo ieslodzījuma vietās, ir jāskata plašākā kontekstā — grauzēju vairošanās kontrolei ir jābūt sistemātiskai un nepārtrauktai – visur, kur tas ir nepieciešams. Un šādu pasākumu efektivitāte ir atkarīga ne tikai no pašiem grauzēju kontroles pasākumiem, bet arī no vides apstākļiem.

Kāpēc labākie žurku ķērāji nespēj tikt galā ar šo problēmu? Pie vainas ir vecās ēkas

Press.lv lūdza komentāru SIA “Aktis” – tas ir uzņēmums, kas uzvarēja konkursā par deratizācijas, dezinsekcijas un dezinfekcijas pakalpojumu sniegšanu Rīgas Centrālcietumam. Uzņēmuma valdes locekle Elita Misa paskaidroja, ka uzņēmums darbojas kopš 1992. gada. Visi darbinieki ir profesionāli dezinfektori, kas apmācīti saskaņā ar īpašu programmu. Pagājušā gada aprīlī uzņēmums uzvarēja konkursā, un Ieslodzījuma vietu pārvalde noslēdza līgumus ar uzņēmumu par deratizācijas un dezinfekcijas pakalpojumiem. Saskaņā ar līgumu uzņēmums ir izstrādājis un iesniedzis departamentam programmu grauzēju, kaitēkļu un kukaiņu apkarošanai visam sadarbības periodam.

Elita Misa atbildēja uz jautājumiem par to, kā tieši speciālisti cīnās pret žurkām un cik efektīva ir šī cīņa:

— Veicot grauzēju iznīcināšanas darbus, daudz kas ir atkarīgs no ēkas tehniskā stāvokļa (vai ir spraugas, plaisas, caurumi), kur žurkas var iekļūt. Jāņem vērā, ka cietuma teritorija nav slēgta — apkārt ir brīvas teritorijas, un žurkas var brīvi pārvietoties no vienas vietas uz citu.

— Vai cietumos ir arī blaktis, blusas un utis?

— Ir bijuši izsaukumi uz ieslodzījuma vietām arī saistībā ar kukaiņiem. Tas ir pilnīgi normāls process, jo cilvēki regulāri ienes telpās kukaiņus gan uz apģērba, gan ar personīgajām mantām, produktiem, inventāru – kastēs utt. Tāpēc mēs gan tieši likvidējam kukaiņus, gan veicam profilaktiskus pasākumus.

— Vai pietiek ar septiņiem izsaukumiem gadā žurku apkarošanai Rīgas Centrālcietumā par kopējo summu 2674 eiro? Vai arī ir nepieciešama intensīvāka kontrole ar daudz lielākām izmaksām un ieguldījumiem? Vai jums ir metodika, kas ļautu pilnībā kontrolēt grauzējus un kukaiņus cietumos?

Diemžēl atbildes uz šiem precizējošajiem jautājumiem no tiem, kas cīnās ar žurkām, blusām un blaktīm, mēs tā arī nesaņēmām.