Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 1,8% apmērā no IKP

Salīdzinājumā ar 2023.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 225,4 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 18,8 miljardus eiro jeb 46,8% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 1,221 miljardu eiro jeb 6,9%.

Vispārējās valdības parāda pieaugumu ietekmēja 2024.gadā veiktie aizņemšanās pasākumi, lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības, piebilst statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldē norāda, ka salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2024.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 733 miljonu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 27 miljoniem eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP mazāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi, kas samazina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu bija korekcija prasībām pret debitoriem — 450 miljoni eiro jeb 1,1% no IKP, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi, — 114,2 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP, korekcija par saņemamajiem procentiem — 32,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, noguldījumu garantijas fonda bilance — 29,9 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» programmu īstenošanu — 28,8 miljni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija — 26,3 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi, kas palielina budžeta deficītu. No tām būtiskākās ir korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai — 228,6 miljoni eiro jeb 0,6% no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem — 181 miljons eiro jeb 0,5% no IKP, uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance — 81,7 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem — 79,5 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām — 52,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī

vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai, — 30,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.

Atbilstoši koriģētajiem datiem gadu iepriekš — 2023.gadā — Latvijas valsts budžetā, rēķinot atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai, bija deficīts 931,6 miljonu eiro apmērā jeb 2,4% no IKP, 2022.gadā — 1,754 miljardi eiro jeb 4,9% no IKP, bet 2021.gadā — 2,331 miljards eiro jeb 7,2% no IKP.

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā — līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, proti, plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3% un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60%.