«Luminor Bank» ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka 2022.gads kopumā apstrādes rūpniecībai bija samērā sekmīgs, jo tam bija spēcīga pozitīva inerce — labs izaugsmes temps gada sākumā. Taču pērn notika šokējošs enerģijas un izejvielu cenu kāpums, kas turklāt gada beigās apvienojās ar atsevišķu svarīgu produktu (galvenokārt lietkoksnes izstrādājumu) cenu kritumu. Gadā kopumā nozari plusu zonā noturēja enerģija, ko deva pandēmijas radītais pieprasījuma vilnis.
Pērn apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 2,8%, tātad nedaudz apsteidzot ekonomikas vidējo izaugsmes ātrumu. Strautiņš domā, ka 2023.gadā attiecība būs pretēja — iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas būs tuvu nullei, bet rūpniecībā gaidāmi mīnusi.
Strautiņš skaidro, ka 2023.gads ir sācies ar lielu negatīvu inerci, jo pērn decembrī ražošana attiecībā pret 2021.gada decembri samazinājās par 3,8%. Cenu korekcija vairākos svarīgos mājokļu tirgos turpina padziļināties, bet celtniecība ir ļoti svarīgs mūsu ražotāju noieta tirgus. Rūpniecības jauno pasūtījumu indekss turpina pasliktināties. Tāpēc ir bažas par to, ko statistiķi vēstīs turpmākajos mēnešos.
Taču pamazām veidojas arī apstākļi, kas varētu ražošanu no šīs bedres izvilkt, norāda Strautiņš. Gāzes un elektrības cenas kopš augstākā punkta ir samazinājušās vairākkārt. Nereti ražotājiem rodas negaidīti ieguvumi, kad enerģijas un izejvielu cenas izrādās zemākas par iecenotajām. Starptautiskais valūtas fonds tikko paaugstināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes.
Kritums decembrī bija gaidāms jau pieminēto globālo procesu dēļ, arī tāpēc, ka novembra dati bija pārsteidzoši labi, skaidro Strautiņš. Sliktās nojautas piepildījušās ar uzviju, jo salīdzinājumā ar novembri ražošana samazinājās par 2,8%. Vairākās apakšnozarēs situācija ir ļoti skarba, atzīst ekonomists. Iekārtu ražošana mēneša griezumā samazinājās par 28%, padziļinot kritumu gada griezumā līdz 38% un «palīdzot» šim mašīnbūves sektoram kļūt par neveiksmīgāko arī gadā kopumā ar kritumu par 12,3%.
Cita nelāga ziņa, kas ekonomistam nav gluži pārsteigums — minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražošana decembrī samazinājās par 10,2% pret novembri, kritumu gada griezumā padziļinot līdz 25,3%.
«Šīs apakšnozares klienti vietējā tirgū ir virzījusies cauri elles lokiem — vājais mājokļu tirgus uz citu Baltijas valstu fona, tad materiālu cenu kāpums, tad kārtējā kavēšanās ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi. Finanšu ministrija ziņo, ka naudas aprite fondu apguvei beidzot paātrinās, būvniecības pārstāvju vērtējums par pasūtījuma portfeļa dinamiku strauji virzās augšup. Tāpēc var cerēt uz uzlabojumiem šogad, neskatoties uz procentu likmju kāpumu un tā nelabvēlīgo ietekmi uz investīcijām,» pauž Strautiņš.
Ekonomists informē, ka lielākais patīkamais pārsteigums rūpniecības datos ir kokapstrādes pieaugums pret novembri par 7,8%, palīdzot to noturēt virs ūdens arī gada griezumā ar 3,3% pieaugumu. Igaunijā, kur nav šāda tirgus situācijai it kā neatbilstoša šīs nozares snieguma, apstrādes rūpniecībā jau novembrī kritums bija 13%.
Kokzāģētavu sniegums arī Latvijā ir ļoti vājš — ar 17% kritumu gada griezumā, bet situāciju glābj lieliskais tālākas pārstrādes produktu ražotāju sniegums, pieaugot par 15%. Elektroniķu veikums decembrī pret novembri pieauga par 11%, bet kāpums gada griezumā par 44% šādai jau diezgan lielai nozarei saucams par astronomisku, uzsver Strautiņš. Tāpat pārsteidzošs ir mēbeļu ražošanas kāpums par 12,2%, palīdzot šim sektoram gandrīz izkāpt no lejupslīdes (mīnus 1,6% pret pērno decembri).
Strautiņš norāda, ka periodos ar samērā vāju pieprasījumu ražotāji mēdz pagarināt gadu mijas brīvdienas, lai efektīvāk noslogotu jaudas, kas var likt datiem decembrī un arī janvārī izskatīties sliktāk par patieso tendenci. Tāpēc varētu sagaidīt vēl vienu «negaršīgu» rūpniecības datu porciju pēc mēneša, bet var cerēt uz uzlabojumiem februārī, kad jau varētu kļūt jūtama elektrības un gāzes vairumcenu krituma ietekme.
Latvijas ražotāju noskaņojuma indikatori rāda ļoti kontrastainu ainu, atzīst Strautiņš. Inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika) optimisms pārsvarā ir virs vēsturiski vidējā, bet tās ir gandrīz vienīgās, par kurām to var teikt. Abās ar koksni saistītajās nozarēs — kokapstrādē un mēbeļu ražošanā noskaņojums ir daudz sliktāks nekā rūpniecībā kopumā.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska atzīst, ka pērn recesija kā izplūdis rēgs apstrādes rūpniecības izlaides un noskaņojuma datos iezīmējas, tomēr skaidras aprises neatklāj. Apstrādes izlaide ceturtajā ceturksnī pat nedaudz augusi salīdzinājumā ar trešo ceturksni.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem jaudu noslodze šā gada janvārī salīdzinājumā ar pērno oktobri, ir sarukusi. Rutkovska skaidro, ka no vienas puses piegāžu ķēžu traucējumi Latvijā un ES kopumā ir mazinājušies, tāpēc varētu cerēt uz ražošanas kapacitātes uzlabojumu — noskaņojuma rādītājs pēdējos mēnešos patiešām uzlabojas, aug arī izlaides novērtējums. Bet no otras puses ir sarukuši pasūtījumu apjomi, tostarp eksporta pasūtījumi. Pasliktinājies arī nodarbinātības un pārdošanas cenu novērtējums nākamajiem mēnešiem. Attiecīgi recesijas ēnas datos iezīmējas, tomēr ne tik draudīgas un skaidras, kā varēja prognozēt, atzīst Rutkovska.
Lielā mērā šī miglainā aina veidojas nozaru un uzņēmumu neviendabīguma dēļ, skaidro ekonomiste. Piemēram, pārtikas apstrādē kopš rudens ir tīkami augušas peļņas maržas — tīkami ražotājiem, gala patērētāji par cenām veikalos nav tik lielā sajūsmā. Savukārt kokrūpniecības ambīcijām joprojām priekšā daudz sprunguļu — cenas krīt, pieprasījums mazinās būvniecības aktivitātes krituma un pilno noliktavu dēļ. Arī citām apakšnozarēm tendences atšķiras, citas kāpina ražošanu, citās vērojams kritums.
«Otrs iemesls rūpniecības sīkstajai noturībai ir ne tik glaimojošs. Nupat arvien skaļāk izskan, ka sankcionētas preces — Latvijā un visā Eiropā ražotas — joprojām sasniedz Krieviju, vai nu turpinot tiešas eksporta piegādes ar iepriekšēju līgumu atrunu, vai veidojot shēmas transportēšanas ķēdēs caur citām valstīm. Bet diez vai šādi varēs turpināt ilgi,» pauž Rutkovska.
Kopumā ekonomiste secina, ka rūpniecībā joprojām izaicinājumu netrūkst, tomēr visaptveroša bēdu ieleja nav un tuvākajā laikā nebūs. Šo nākotnes cerību visvairāk stiprina fakts, ka energoizmaksas ir sarukušas, jo tas bija viens no lielākajiem draudiem rūpniekiem. Tomēr arvien ir bažas par attīstību, augstā nenoteiktība un kredītu procentu likmju pieaugums jaunus ieguldījumus neveicina un recesijas draudi nav izgaisuši.
«Swedbank» galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka novembrī redzētais kāpums apstrādes rūpniecībā izrādījās īslaicīgs, un gada nogalē nozares ražošanas apjomi atkal samazinājās. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ražošanas apjomi decembrī saruka par 3,6% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada kopumā reģistrēts 2,6% kāpums.
Gada pirmā pusē nozarei vēl bija visai veiksmīga, taču izmaksu spiediens un vājāks pieprasījums ražošanas apjomus samazināja otrajā pusgadā, skaidro Buceniece.
Ekonomiste atzīst, ka 2022.gads nebija pārāk veiksmīgs apstrādes rūpniecības lielākajām nozarēm — kokapstrādei, pārtikas produktu ražošanai un gatavo metālizstrādājumu ražošanai. Produkcijas apjoms pērn samazinājās vai bija līdzīgs kā 2021.gadā. Taču apstrādes rūpniecībai augt palīdzēja tādas nozares kā metālu ražošana, dzērienu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana un elektrisko iekārtu ražošana. Lielākā daļa šo nozaru noturējās plusos arī gada beigās.
Tomēr nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana decembrī jau ļoti būtiski saruka (-25%). Nozīmīgs kritums tika reģistrēts arī, piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-15%), poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē (-39%), kā arī citur neklasificētu iekārtu un mehānismu un darba mašīnu ražošanā (-38%). Kritums bija vērojams arī pārtikas produktu ražošanā (-4,5%). Savukārt kokapstrāde pēc pusgadu reģistrēta samazinājuma spēja nedaudz audzēt savus ražošanas apjomus (par 3,3%).
Pagājušajā gadā ražotāji sastapās ar tādiem izaicinājumiem kā jaunu piegādātāju meklēšana, piegāžu kavēšanās, straujš izmaksu kāpums un darbaspēka trūkums, teic Buceniece. Taču šobrīd šie ierobežojumi ir mazinājušies vai kļuvuši mazāk aktuāli, ņemot vērā pieprasījuma kritumu.
Eiropas Komisijas publicētie uzņēmumu aptauju rezultāti rāda, ka šī gada sākumā gandrīz 45% uzņēmumu norādīja uz nepietiekamu pieprasījumu. Tas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā pagājušā gada vidū. Kokapstrādē šis rādītājs pārsniedza 55% — augstākais kopš 2009.gada.
Reaģējot uz pieprasījuma kritumu, kokapstrādes uzņēmumi jau ir samazinājuši savu ražošanas jaudu noslodzi, informē Buceniece. Jauno pasūtījumu apjoms ir būtiski sarucis arī, piemēram, mēbeļu, dažādu būvmateriālu un elektrisko iekārtu ražošanā. Iedzīvotāji mazāk iegulda mājokļos, uzņēmumi nogaida ar jaunu investīciju veikšanu. Attiecīgi vērojama būvniecības un investīciju aktivitātes vājināšanās gan Latvijā, gan mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Tāpēc apstrādes rūpniecības nozares, kas ražo šiem segmentiem, visticamāk, tuvākajos mēnešos uz nozīmīgu pieaugumu cerēt nevar, prognozē Buceniece.
Tai pat laikā pieprasījums un jauno pasūtījumu apjoms ir noturīgs, piemēram, datoru, elektronisko un optisko iekārtu segmentā. Ņemot vērā arī augošo ražošanas jaudu noslodzi, šeit var sagaidīt produkcijas pieaugumu, uzskata Buceniece.
Kā ražošanas, tā mazumtirdzniecības dati apstiprina, ka pieprasījums pēc pārtikas produktiem ir sarucis, atgādina Buceniece. Janvāra aptaujā ražotāji gan norāda uz nelielu pasūtījumu apjoma pieaugumu, taču pāragri spriest, vai var jau runāt par tendences maiņu. Augstā dzīves dārdzība ir likusi daudziem iedzīvotājiem pārskatīt savus pārtikas pirkšanas paradumus, meklējot iespējas, kur ietaupīt. Pārtikas produktu ražošanas jaudas Latvijā šī gada sākumā ir sarukušas. Redzams likumsakarīgs kritums piena iepirkuma cenā. Tam par iemeslu ir ne tikai vājāks pieprasījums Latvijā, bet arī eksporta tirgos un pasaulē kopumā.
Tikmēr piena pulvera piedāvājums no Jaunzēlandes ir audzis. ANO apkopotais pasaules piena produktu cenu indekss janvārī turpināja krist un bija zemākais pēdējo 12 mēnešu laikā.
Lai arī piena iepirkuma cena ir mazinājusies, veikalos to vēl neredz. Līdzīgi tas ir arī citās jomās, kur izejvielu cenas ir atkāpušās no rekordiem, atzīst Buceniece. Tomēr, viņasprāt, tas, visdrīzāk, ir laika jautājums. Protams, jāskatās arī, vai globālo izejvielu un energoresursu cenās nebūs jauns kāpuma vilnis, ņemot vērā gaidāmo pieprasījuma palielināšanos no Ķīnas.
Aptaujas rāda, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumu apņēmība celt cenas sāk strauji noplakt, bet vēl nav izzudusi, norāda Buceniece. Pagaidām pārdošanas cenas samazināt plāno vien kokapstrādes uzņēmumi. Savukārt citur varam sagaidīt lēnāku cenu pieaugumu. Izmaksu spiediens vairs nav tik liels kā vēl dažus mēnešus iepriekš. Pieprasījums daudzos preču segmentos ir savārdzis, tādējādi gan nepieciešamība, gan spēja paaugstināt pārdošanas cenas uz šo brīdi, šķiet, mazinās, piebilst Buceniece.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.