RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs: Spiediens uz valdi bijis liels un nesaprotams

Lejnieks norādīja, ka nevēlas «virpināt sazvērestības teorijas», tomēr viņu dara aizdomīgu «labprātīgā vienošanās» par valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča darba pārtraukšanu slimnīcā. Viņš domā, ka pēdējo dienu laikā nekas neliecināja par gaidāmo atkāpšanos.

«Runājot līdzībās — ja jūs satiekat nakts laikā uz ielas lielu kompāniju un jūs esat viens, tad arī notiks labprātīga vienošanās par pulksteņa un maka atdošanu,» izteicās Lejnieks.

Speciālista ieskatā Staņēviča vadībā slimnīcā bija izveidojies labs mikroklimats un visi bijuši ļoti koleģiāli. «Bija ļoti laba sadarbība starp ārstiem, valdi un valdes priekšsēdētāju, jo viņš deva kopējo vīziju un ārsti šo vīziju atbalstīja,» norādīja Lejnieks.

Ārstniecības padomes vadītājs klāstīja, ka viņam jau no gada sākuma licies, ka spriedze pieaug, jo nesaprotams un nepamatots likās princips — ja ir vairāk darba, tad ir arī vairāk naudas, kas medicīnā nestrādā.

Lejnieks cer, ka palikušais valdes sastāvs nemainīsies un tiks turpināts darbs pie pieņemtās stratēģijas par Nākotnes slimnīcas vīziju.

Viņš arī pauda, ka ziņas par Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) renovācijas iespējamu apdraudējumu bijis liels trieciens slimnīcas kolektīvam, un «ļoti žēl, ka to nepaziņoja un neizskaidroja naudas devēji».

Savukārt LOC Radioloģijas nodaļas virsārste mamoloģijā Ilze Eņģele aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Staņēviča atkāpšanās liecina par nopietnu nestabilitāti un neskaidrību veselības aprūpes nozarē. Eņģeles ieskatā, Staņēviča atkāpšanās no amata pierāda, ka uz iepriekš saskaņotiem attīstības plāniem vairs nevar paļauties, kaut arī pie tiem strādāts gadiem ilgi.

«Tikko vēl bijām vienoti skaidrā vīzijā ar vadību, bet situācija pēkšņi un krasi mainās — tas rada nedrošības sajūtu par to, kurp virzāmies, un kas vispār sagaidāms valsts medicīnā,» atzīst ārste.

Viņa pauž, ka līdzšinējā valdes priekšsēdētāja laikā slimnīcas vadība un administrācija strādājusi kopā ar ārstiem un pacientiem, nevis pret tiem. Sadarbībā ar vadību nav bijis jācīnās, jo bijis iespējams vienoties un kopīgi virzīties uz mērķiem.

«Līdz ar Staņeviča aiziešanu pastāv risks, ka zaudējam šo virzību un atgriežamies neskaidrībā, kas šajā nozarē valsts mērogā ir īpaši satraucoši,» atzīmēja Eņģele.

Jau vēstīts, ka līdzšinējais RAKUS valdes priekšsēdētājs Staņēvičs ceturtdien atkāpās no amata.

Staņēvičs, kurš RAKUS vadīja kopš 2023.gada 27.aprīļa, norādīja, ka šādu lēmumu pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ. Par amata atstāšanu viņš vienojies ar slimnīcas padomi.

Padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs norādīja, ka šī bijusi «abpusējā vienošanās». Padome uzsvēra, ka līdz jauna valdes priekšsēdētāja iecelšanai valde turpinās darbu trīs cilvēku sastāvā ar pastiprinātu padomes atbalstu.

Šāds lēmums seko īsi pēc tam, kad izskanējušas ziņas par LOC rekonstrukcijas atlikšanu, jo tās īstenošanai var nepietikt naudas. Kā vēstīja Latvijas Televīzija, Veselības ministrija plāno vērienīgas naudas pārdales — plānots paprasīt atpakaļ iepriekš piešķirto Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai (PSUS) plānotā «B» korpusa būvniecības finansējumu, lai varētu pabeigt «A2» korpusa noslēguma darbus. Raidījums secināja, ka RAKUS plānotajām iecerēm naudas nepietiks.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) norādīja — lai nezaudētu Eiropas naudu, esot beidzot jāpabeidz ieilgušais PSKUS «A2» korpuss. Pēc ministra paustā, tam vajagot vairāk naudas, nekā sākumā cerēts. Viņš akcentēja, ka tagad PSKUS slimnīcai plāno atpakaļ pārdalīt naudu, ko no tās savulaik pārvirzīja RAKUS Infekciju nodaļas celtniecībai.

«Tā ir nauda, kas ir «B» korpusam PSKUS, ko mēs pirms kāda laika pārdalījām RAKUS, kad bija iespēja iepirkumu dabūt un uzbūvēt to lielo projektu, bet jūs atceraties, ka pagājušajā gadā tas iepirkums nesanāca. Un tā nauda ir jāatdod atpakaļ PSKUS, jo PSKUS ir jāpabeidz «A2″ korpuss. [..] Tā RAKUS nauda, ko tagad pārdalīs, tā ir PSKUS nauda,» skaidroja veselības ministrs.

Staņēvičs, komentējot šo situāciju, iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka LOC rekonstrukcijas īstenošanai valstij būtu jāļauj RAKUS ņemt aizņēmumu, ko ārstniecības iestāde pēc tam atmaksātu. «Šādi attīstās visi uzņēmumi,» viņš apgalvoja, piebilstot, ka šo variantu esot piedāvājis arī veselības ministram, bet atļauju saņēmis neesot.

No slimnīcas vadības puses esot izdarīts viss, kas bijis tās spēkos, bet tagad jautājums par finansējuma avotu rekonstrukcijai jārisina valsts līmenī, iepriekš uzsvēra Staņēvičs.

Raksturojot LOC Operāciju bloka nepiemērotos apstākļus, Staņēvičs uzsvēra, ka patlaban tajā var veikt operācijas diviem pacientiem vienā telpā, kas ir nepieņemami mūsdienīgiem apstākļiem un līdzinās kara medicīnai.

Viņaprāt, Abu Meri retorika par naudas dalīšanu, pārdali starp PSKUS un RAKUS faktiski «nostāda klīnisko universitāšu slimnīcas vienu pret otru», kas ir nepieņemami. «Vispār tā ir pacientu nauda, nevis PSKUS, RAKUS vai LOC nauda, kas te tiek dalīta,» atzīmēja Staņēvičs.

Staņēvičs 23.maijā atstāja arī PSKUS pagaidu padomes priekšsēdētāja amatu.