«Rail Baltica» stacijas lidostā «Rīga» projektā izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas un ceļi

Būvnieka pārstāvji min, ka nākamā gada laikā turpināsies pāļu izbūve un dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbi estakādēm un stacijas ēkai, kā arī tik strādāts pie apkārtējo ielu infrastruktūras uzlabošanas. 

Ceļu satiksmes pārslēgšana no esošā P133 uz jauno L1 ceļu būs viens no pamanāmākajiem notikumiem otrajā būvniecības gadā, līdz šim izmantotā ceļa vietā turpinot stacijas ēkas būvniecību. Plānots arī izbūvēt bagāžas transportēšanas tuneli starp «Rail Baltica» dzelzceļa staciju un perspektīvo lidostas «Rīga» termināli.

«B.S.L. Infra» izpildkomitejas locekle Maija Baltgalve norāda, ka pārmaiņas pie lidostas kļūst arvien pamanāmākas, būvlaukumam jau šobrīd aizņemot vairāk nekā 88 000 kvadrātmetru.

«Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve lidostā «Rīga» sākās 2021.gada jūnija beigās. 

Projekta gaitā jāuzbūvē kilometrus ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu un pašu staciju vairākos līmeņos ar daudzfunkcionālu un pasažieru ērtībām atbilstošu infrastruktūru, kas veido šo avio un dzelzceļa savienojumu, tostarp ar kravu pieslēguma iespējām. Plānots, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu nokļūt stacijā un lidostā pasažieri varēs ne tikai ar «Rail Baltica» ātrvilcienu, bet arī ar regulāri kursējošu reģionālās satiksmes vilcienu.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka «Rail Baltica» dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.