«Rail Baltica» Rīgas lidostas stacijas darbu iekonservēšana šoziem var izmaksāt ap 300 000 eiro

Viņš norādīja, ka EDzL valdībā rosina veikt struktūrfondu pārdali, lai varētu pilnā apjomā paveikt visus būvdarbus abās Rīgas stacijās.

Diļevs pauda cerību, ka līdz oktobra beigām vai novembra laikā tiks pieņemts lēmums par struktūrfondu pārdali, tomēr, ja ne, tad uzņēmums ir iesniedzis ministrijai oficiālo autorizāciju par darbu minimālu iekonservēšanu, lai pārlaistu ziemas mēnešus.

EDzL pārstāvis norādīja, ka nepieciešamajiem 300 000 eiro būtu jānāk no Satiksmes ministrijas (SM) budžeta.

Vienlaikus ja lēmums par struktūrfondu pārdali būs pozitīvs, tad Rīgas lidostas stacijas iekonservēšana nebūs jāveic un būvnieks turpinās darbus iesāktā apmērā. Tāpat pozitīvas fondu pārdales rezultātā līdz 2028.gadam iespējams paveikt visus būvdarbus pilnā apmērā.

Diļevs akcentēja, ka «Rail Baltica» Rīgas lidostas stacijas un infrastruktūras aktuālā līgumcena ir 249 miljoni eiro. Tāpat viņš uzsvēra, ka indeksācijas rēķini tika iesniegti reizi ceturksnī, attiecīgi uz to brīdi būvobjekta izmaksas bija šādas.

Patlaban EDzL ir nosedzis teju visus parādmaksājumus Rīgas lidostas stacijas būvniekiem «B.S.L Infra». No pēdējā saņemtā rēķina apmaksāti 1,5 miljoni eiro, bet viens miljons eiro vēl nav apmaksāts. EDzL vērtē iespējas pārdalīt iekšējās rezerves, lai maksājumu nosegtu.

Vienlaikus arī «B.S.L. Infra» ir nākuši pretī un nepiemēro soda procentus par kavēto rēķinu apmaksu, sacīja Diļevs.

«B.S.L. Infra» ēku inženieris Valdis Ločs aģentūrai LETA norādīja, ka būvlaukumā patlaban notiek būvlaukuma nodošana pasūtītajam, jo šobrīd ir paveikti pirmās kārtas darbi, kas bija iepirkti. Tālāk tiek būvēti trešās kārtas darbi, kas ir balsti gan uz Rīgas, gan Mārupes pusi.

Vienlaikus Ločs apstiprināja, ka būvnieks gaida lēmumu, vai uz ziemu nepieciešams iekonservēt darbus.

«Latvijai šis ir liels projekts, un mēs kā vietējie speciālisti varam daudz no šī mācīties,» sacīja Ločs.

Jau ziņots, ka SM sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada ES daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms «Rail Baltica» projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādes.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam «Rail Baltica» projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši «Rail Baltica» izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā «Rail Baltica» pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.