Par gala ziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri deputāti no opozīcijas partijām — komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS), Artūrs Butāns (NA), Amils Saļimovs («Stabilitātei») un Kristaps Krištopans (LPV).
Savukārt no balsojuma atturējās valdības koalīcijas partiju deputāti Skaidrīte Ābrama (P), Atis Labucis (JV) un Ģirts Štekerhofs (ZZS).
Kulbergs aģentūrai LETA teica, ka ziņojumu ceturtdien vēl pārbaudīs redaktors, bet piektdien komisija Saeimas prezidijam iesniegs gala variantu. Pēc apstiprināšanas to publicēs Saeimas mājaslapā.
Kulbergs sacīja, ka gala ziņojumā ir nosauktas personas pēc atbildības līmeņa. Sarkanā krāsā esot iezīmētas tās personas, kuras komisijas vairākuma ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas, oranžā — personas, kurām projekta īstenošanā bija atbilstoši jārīkojas, bet viņas to nedarīja, savukārt dzeltenā krāsā — personas, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.
«Šis nav apsūdzības dēlis, neesam ne advokāti, ne policisti. Šis ir politisks novērtējums,» sacīja Kulbergs, piebilstot, ka šīs personas bija jāiekļauj gala ziņojumā, lai veicinātu arī atklātību sabiedrībā.
Ābrama komisijas sēde norādīja, ka ziņojumā tomēr ir vēl nepieciešami daži papildinājumi. «Priekšlikumu sadaļā es neredzu iekļautus visus savus priekšlikumus,» piebilda Ābrama. Komisijas konsultants Krišs Lipšāns sacīja, ka tika iekļauti visi priekšlikumi, par kuriem komisija vienojās.
Labucis norādīja, ka 2,5 stundu laikā nepaspēja iepazīties ar pēdējiem labojumiem, kā arī viņš atturēsies balsot atbildīgo personu saraksta dēļ. Viņš sacīja, ka līdz Saeimas sēdei pievienos savas atsevišķās domas pie ziņojuma.
Ābrama papildināja, ka komisija kopumā labi strādāja, bet viņa aicināja nelikt ziņojumā personu sarakstu. «Nedariet muļķības,» kolēģus aicināja deputāte. Viņa papildināja, ka vērtējums ir subjektīvs un ir iespējams kaitējums reputācijai. «Tā ir darvas karote medus mucā,» personu saraksta pievienošanu raksturoja Ābrama.
Viņas pārstāvētais politiskais spēks paziņojumā medijiem pauž pārliecību, ka komisijas izmantotā metode «aizēno vērtīgos secinājumus, kas tika panākti par projekta vēsturisko gaitu, pieļautajām kļūdām un ieteikumiem, lai tās neatkārtotos».
«Progresīvie» uzskata, ka «luksofora sistēma» ir dziļi subjektīva, balstīta viedokļos, atmiņu uzplaiksnījumos, nevis pierādījumos. «Šī metode ir politiski apšaubāma un rada bažas par komisijas objektivitāti,» vērtē partijā.
«Progresīvie» uzsver, ka atbalsta parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, bet šim procesam līdz pat tā nobeigumam bija jābalstās pierādījumos, nevis subjektīvās interpretācijās vai nepamatotās pieejās.
Komisijas pieaicinātais prokurors Armīns Reinis sacīja, ka iepriekšējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas, nosaucot atbildīgās personas, sabiedrībā izraisīja rezonansi. «Uzskatu, ka šādu personu nosaukšana nenosaka juridisku atbildību, bet jautājums ir par politisko atbildību, ko komisija izvirzīja par mērķi,» piebilda Reinis.
Jau ziņots, ka Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par «Rail Baltica» projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai bija noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, «lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu».
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.