«Rail Baltica» mobilitātes punktu projektēšanu par 3,6 miljoniem eiro veiks Latvijas un Spānijas personu apvienība

Projektēšanas darbi jāpabeidz līdz 2023.gada beigām, lai jau 2024.gadā varētu sākt reģionālo staciju būvniecību, teica Vingris. Personu apvienību «Rere Ineco» veido SIA «Rere vide» un Spānijas uzņēmums «Ineco».

Jauno Eiropas sliežu platuma dzelzceļu «Rail Baltica» izmantos ne tikai starptautiskajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, tas sniegs iespēju būtiski uzlabot reģionālo mobilitāti. Ikvienam būs iespēja ne tikai pa dzelzceļu ātri nokļūt Varšavā, bet arī, piemēram, no Bauskas — Kauņā vai Rīgā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) līguma parakstīšanas pasākumā sacīja, ka «Rail Baltica» ievērojami mainīs reģionālo mobilitāti un palielinās pārvietošanās izvēles iespējas, ļaujot novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu. Lai tas īstenotos, svarīgi iedzīvotājiem nodrošināt ērtu nokļūšanu līdz stacijai, tāpēc būtiska būs visu iesaistīto pušu sadarbība un pašvaldības iesaiste pilnvērtīga «Rail Baltica» staciju potenciāla izmantošanai nākotnē.

«Rail Baltica» reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 kilometriem stundā.

Uz «Rail Baltica» pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbos plānoti 16 mobilitātes punkti jeb reģionālās stacijas — Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 milimetru platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas.

Vingris skaidroja, ka reģionālās stacijas būvēs tas pats būvnieks, kurš uzvarēs pamattrases būvniecības iepirkumā. Plānots, ka būvdarbi tiks sākti Iecavas posmā, attiecīgi arī pirmā uzbūvētā reģionālā stacija būs Iecavā. Būvniecība tiks veikta pakāpeniski, atbilstoši katrā gadā piešķirtajam finansējumam.

Kad sāks kursēt «Rail Baltica» reģionālie vilcieni, cilvēkiem vairs nebūs sava dzīvesvieta jāpakārto tuvāk Rīgas vai savas apkaimes centram — tikpat labi varēs pārcelties dzīvot, piemēram, Bauskas vai Salacgrīvas tuvumā, un ātri un ērti sasniegt savu darba vietu, uzsvēra Vingris. Tāpat tiks pavērtas iespējas veidot jaunas darba vietas reģionos vai pat strādāt kaimiņvalstīs, piemēram, Kauņā vai Pērnavā.

«Rail Baltica» reģionālās stacijas plānots būvēt pēc vienota dizaina, un tās var sagrupēt trīs grupās pēc izmēra — lielās, vidējās un mazās.

Staciju dizains būs kā atsauce uz tradicionālajām Baltijas valstu ēku vertikālajām konstrukcijām un Baltijas jūru kā iedvesmas avotu. Lielo «Rail Baltica» staciju ēku jumti tiks veidoti viļņoti. Staciju ēkām plānota stiklota fasāde, kas ļauj telpas veidot gaišas un pārskatāmas, sienu dizainam izmantojot koka paneļu apdari. Koku paredzēts lietot arī stacijas iekštelpu mēbelēs. Stacijās paredzēts izmantot arī dažādas jaunās tehnoloģijas. Visas staciju ēkas būs gandrīz nulles emisijas ēkas ar augstām vides prasībām. Reģionālajās stacijās domāts arī par apkārtnes labiekārtojumu, lai pasažieri var ne tikai uzturēties pievilcīgā vidē, bet arī izmantot funkcionāli izplānotu, ērti lietojamu un labiekārtotu ārtelpu.

Lielās reģionālās stacijas paredzētas Salacgrīvā, Torņakalnā, Imantā un Bauskā, vidējās reģionālās stacijas — Skultē, Sauriešos, Jaunmārupē, Olainē un Iecavā, bet mazās — Tūjā, Vangažos, Rīgā pie Slāvu tilta, Zasulaukā, Salaspilī, Baldonē, Ķekavā.

Spānijas uzņēmuma «Ineco» pārstāvis Hosē Maria Lorente atzīmēja, ka uzņēmums jau aktīvi darbojas «Rail Baltica» projektā, un ir gatavs dot savu pienesumu — starptautisku pieredzi — arī reģionālo staciju projektēšanā, lai kopīgi attīstītu augsta līmeņa projektu.

Savukārt «Rere grupa» valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume norādīja, ka «Rere grupas» būvuzņēmums partnerībā «BeReRix» jau šobrīd īsteno «Rail Baltica» centrālās stacijas mezgla projektu kopā ar partneriem no Beļģijas un Itālijas. Reģionālo mobilitātes punktu būvprojektēšanai grupas infrastruktūras uzņēmums «Rere vide» ir apvienojis spēkus ar Spānijas uzņēmumu «Ineco». Straume uzsvēra, ka reģionālās stacijas noteikti dos grūdienu inovācijām un attīstībai reģioniem ap stacijām.

Veidojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, «Rail Baltica» reģionālajās stacijās jeb mobilitātes punktos satiksies dažādi transporta veidi — dzelzceļš, valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki un būs pieejami dažādi pakalpojumi.

«Eiropas dzelzceļa līnijas» valdes loceklis Artūrs Caune aģentūrai LETA pastāstīja, ka «Rail Baltica» dzelzceļa sistēma tiek plānota tā, lai spētu nodrošināt reģionālo vilcienu kursēšanu arī pāri valstu robežām, tādējādi ļaujot savienot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pierobežu reģionus. Tāpat sistēma ļaus nodrošināt efektīvu pārsēšanos uz starptautiskajiem vilcieniem.

Jautāts, vai starp Baltijas valstīm ir panākta kāda vienošanās par infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadājumu operatoru, Caune sacīja, ka pie tā tiek strādāts. Caune stāstīja, ka pārvadājumiem būtu jābūt piekļuvei jebkuram Eiropas dzelzceļa operatoram, savukārt infrastruktūras pārvaldītājam būtu jābūt vienam. Caune prognozēja, ka, visticamāk, gan ar starptautiskajiem pārvadājumiem, gan reģionālajiem pārvadājumiem varētu nodarboties vairākas kompānijas.

Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» Latvijas filiāles vadītāja Kitija Gruškevica uzsvēra, ka, lai pilnībā izmantotu projekta potenciālu, reģionālā satiksme un mobilitātes punkti kļūs par būtisku «Rail Baltica» daļu, taču reģionālās stacijas būs tieši tik efektīvas, cik efektīvi būs savienojumi ar tām, un cik vietējo iedzīvotāju vajadzībām piemēroti būs atbalstošās infrastruktūras un mikromobilitātes risinājumi, un šeit būtisks faktors arī nākotnē būs sadarbība ar pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem.

Gruškevica piebilda, ka, neraugoties uz to, ka kopējā projekta ietvaros stacijām piedāvāts arī vienots vizuālais tēls, ko paredz arhitektūras, ainavu un vizuālās identitātes vadlīnijas, projektēšanas gaitā būs ne tikai iespējams, bet arī vēlams iestrādāt ar arī konkrētās pašvaldības identitāti, lai tā kļūtu arī par vienu no pašvaldības simboliem.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju «Rail Baltica» plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.