«Rail Baltica» izmeklēšanas komisija darbu turpinās augusta otrajā pusē

Uz sēdi aicināts bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Tāpat aicināti kompānijas SIA «Grupa 93» pārstāvji. Kompānija veica Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas «Rail Baltica 2» Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu.

Sēdē aicināts piedalīties arī bijušais par «Rail Baltica» izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Kā vēstīts, dzelzceļa projekts «Rail Baltica» «no sliedēm nogāja» 2013.-2014.gadā, topot alternatīvam risinājumam, kas neparādās būtiskākajos projekta dokumentos, piektdien Latvijas Televīzijā paziņoja Kulbergs.

Komisija secinājusi, ka Saeima nav devusi mandātu projektam pašreizējā apjomā.

Komisija līdz šim aizvadījusi sešas sēdes. Kulbergs sacījis, ka tās viens no galvenajiem mērķiem bija identificēt mirkli, kad «šis vilciens ir fundamentāli nogājis no sliedēm».

Šobrīd esot redzams, ka šī fāze ir 2013. un 2014.gads. Viņš skaidroja, ka būtiskākajos projekta līgumos, piemēram, akcionāru līgumā, kas noslēgts 2014.gadā, figurē 2011.gadā veiks pētījums Baltijas valstīs. Šo un vēl dažus dokumentus Saeima ratificējā 2017.gadā, skaidroja politiķis.

«Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savienos Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar «Rail Baltica dzelzceļu. Redzam, ka Rīga tiek savienota kā viens atzars pret Rīgas Dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tātad, vienkāršots projekts, pēc kā bāzes tika ielikts izmaksu vērtējums 1,2 miljardi eiro,» viņš skaidroja.

Neskatoties uz to, notikušas izmaiņas, un 2016.gadā valdībā nonācis pavisam cits priekšlikums, secinājusi komisija. Tas radies 2013.gadā, pēc alternatīva vērtējuma, kas iepirkts ārpakalpojumā par četriem miljoniem eiro. Pēc Kulberga paustā, šeit radās tā sauktā «Rīgas cilpa», kur iesaistīta Rīgas lidosta un citi punkti, kuru būvniecību šobrīd galvaspilsētā var redzēt sāktu, bet nepabeigtu.

«Radās šī dārgā, luksusa ideja par Rīgas mezglu, kas, protams, ir skaista, ērta, komfortabla, bet jautājums, vai tā ir oriģināli apstiprināta. Nē, viņa nav apstiprināta, kā mēs redzam pēc dokumentiem. Saeima nav devusi mandātu tādam risinājumam,» viņš teica, piebilstot, ka valdībā šāds dokuments nonāca bez finansiālā izvērtējuma, šāda varianta ietekmes izvērtējuma.

Kā vēstīts, Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par «Rail Baltica» projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.