Radzevičs norāda, ka, lai arī, viņaprāt, saimnieciskajā un vadības darbā tika pieļautas kļūdas, Līdaka lieliski pārzinot to jomu, kurā darbojās pirms iecelšanas uzņēmuma valdē, proti — sabiedrības izglītošanā.
«Ingmāram Līdakam uzreiz pēc atsaukšanas no valdes tika izteikts piedāvājums turpināt darba gaitas Rīgas zoodārzā, veicot sabiedrības izglītošanu. Tomēr pagaidām viņš nav sniedzis atbildi, vai piekrīt darbu turpināt,» pauž Radzevičs.
Tikmēr Līdaka aģentūrai LETA sacīja, ka, lai gan šāds piedāvājums no Radzeviča puses atlaišanas dienā izskanējis, viņaprāt, viņu darbā pieņemt ir tiesīgs tikai valdes priekšsēdētājs, kurš šādu piedāvājumu izteicis nav.
«Viņš nevar mani pieņemt darbā un pirms vispār šādu piedāvājumu pieņemt, man būtu jāsaprot — kāds zoodārzs būs pēc jaunās valdes iecelšanas, vai mainīsies tā darbības principi un citas lietas, jo veicot pienākumus vides izglītības un sabiedrisko attiecību jomā, ir jābūt labai saskaņai ar vadību,» pauda bijušais zoodārza vadītājs.
Viņš neizslēdza iespēju, ka darbam zoodārzā, iespējams, «uztaisīs pauzi», kamēr nebūs izraudzīta jaunā iestādes vadība, jo: «Nebūtu patīkami, ja pašreizējais pagaidu valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš mani darbā pieņemtu, bet pēc mēneša jaunā vadība atkal atlaistu,» sacīja Līdaka.
Arī pats Greiziņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka ar Līdaku par darba attiecību turpināšanu personīgi runājis nav, taču neslēpa, ka tāds piedāvājums izskanējis no Radzeviča puses dienā, kad valde tika atbrīvota.
«Es domāju viņš zina, ka viņam noteikti netiks atteikts, jo neviens zoodārzā nekādā gadījumā nav noskaņots «pret» viņu. Domāju, ka arī Rīgas domē tā nav,» pauda Greiziņš.
Taujāts par Radzeviča pārmetumiem bijušajai valdei saistībā ar izmestajiem būvgružiem vienā no zoodārza pārziņā esošajiem zemesgabaliem, pagaidu valdes vadītājs norādīja, ka «šādi tādi būvgruži» tiešām tur ir, taču par piesārņojumu to saukt nevarētu.
«Man ir grūti teikt, vai šis ir īstais pamatojums viņu atlaišanai, taču droši vien nav dūmu bez uguns. Sīkākus iemeslus gan es nezinu,» sacīja Greiziņš, norādot, ka teritorija patlaban tiekot sakopta, taču lieli uzņēmuma līdzekļi tam tērēti netiek.
Radzevičs bijušajai valdei pārmeta arī kādreizējo valdes locekļu Ulda Želubovska un Edgara Vītola algošanu par teju tādu pašu atalgojumu kā valdes locekļiem. Pēc Radzeviča teiktā, pērn viņi no amatiem atkāpušies, jo auditos konstatēts, ka prettiesiski pagarināta sadarbība ar zoodārza apkaimē esošo kafejnīcu, neizsludinot nomas tiesību izsoli.
Greiziņš norāda, ka abi divi tiešām ieņēmuši saimniecības direktora un attīstības direktora amatus, un savus pienākumus arī pildījuši. Patlaban viņu amatu nosaukumi tiek mainīti un tiks samazināts arī atalgojums, taču darbu abi divi zoodārzā saglabās.
Greiziņš norādīja, ka patlaban jaunās valdes konkurss vēl izsludināts nav, lai gan viņam solīts, ka «ilgi zoodārzs nebūs jāvada». Pats Greiziņš konkursā gan nepieteiksies, jo pirms dažiem gadiem valdes priekšsēdētāja amatu atstāja pēc 22 gadus ilga darba.
Kā ziņots, aizvadītajā nedēļa zoodārza kapitāldaļu turētājs Juris Radzevičs (GKR) no amatiem atbrīvoja valdes priekšsēdētāju Ingmāru Līdaku un valdes locekli Andri Morozovu (S). Viņiem tika pārmesta teritorijas piesārņošana un nesamērīga algu politika.
Par pagaidu vadītājiem iecelts bijušais zoodārza vadītājs Greiziņš, kurš amatu ieņēma no 2004.gada līdz 2017.gadam, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandis Cakuls.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.