Putinu Mongolijā sagaida ar sarkano paklāju. Ukraina sašutusi, ka viņš nav arestēts pamatojoties uz SKT orderi

Putina lidmašīna nolaidās Mongolijas galvaspilsētā Ulanbatorā pirmdienas vakarā. Tur viņu sagaidīja goda sardze, garām kurai viņš devās pa sarkano paklāju.

Otrdienas rītā Putins ieradās Ulanbatoras centrā, lai kopā ar Mongolijas prezidentu piedalītos oficiālajā uzņemšanas ceremonijā.

Krievijas līderis apmeklē Mongoliju pēc valsts prezidenta Uhnāgīna Hurelsuha ielūguma, kurš, kā atgādina ziņu aģentūra TASS, šādu piedāvājumu izteica tikšanās laikā Pekinā 2023. gada rudenī.

Neilgi pēc Putina ierašanās Ulanbatorā Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Georgijs Tihijs nosodīja Mongolijas varas iestāžu lēmumu nearestēt Krievijas prezidentu saskaņā ar SKT izsniegto orderi.

Hāgā bāzētā tiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu kara noziegumos, kas saistīti ar bērnu deportāciju un pārvietošanu no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krieviju.

“Mongolijas valdības nespēja izpildīt obligāto SKT aresta orderi pret Putinu ir smags trieciens Starptautiskajai Krimināltiesai un starptautiskajai krimināltiesību sistēmai,” savā Telegram kanālā publicētajā paziņojumā norādīja Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis. “Mongolija ļāva apsūdzētajam noziedzniekam izvairīties no tiesas, tādējādi uzņemoties līdzatbildību par viņa kara noziegumiem. Mēs sadarbosimies ar sabiedrotajiem, lai Ulanbatora izjustu tā sekas.”

Pirmdien Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka Maskava nebaidās no Putina aresta Mongolijā pēc SKT ordera. “Ar Mongoliju šādu problēmu nav,” citē Peskovu ziņu aģentūra TASS.

Ko par to saka Starptautiskā Krimināltiesa

Pagājušās nedēļas beigās, runājot ar BBC, SKT pārstāvis Dr. Fadi El Abdallahs sacīja, ka tiesas dalībvalstīm “ir pienākums sadarboties saskaņā ar Romas Statūtu IX nodaļu”.

Nolīgumā ir atruna, ka dalībvalstis var tikt atbrīvotas no saviem pienākumiem, ja to izpilde liktu tām “pārkāpt jau esošas līgumiskas saistības” pret citu valsti vai pārkāpt trešās valsts pārstāvju diplomātisko imunitāti vai īpašumu.

SKT pārstāvis precizēja, ka tiks detalizēti izskatīti gadījumi, kad parakstītājvalstis “nesadarbojas”, un pēc tam Asambleja, ko veido visas dalībvalstis, varēs “veikt [pret pārkāpējiem] jebkādus pasākumus, ko tā uzskatīs par piemērotiem”.

SKT nav savu spēka institūciju. Aizdomās turētos arestē tās dalībvalstis to teritorijā, un tam ir nepieciešama šo valstu iestāžu griba.

2023. gadā Putins nedevās uz Dienvidāfriku (arī šī valsts ir ratificējusi Romas Statūtus), kur viņš bija uzaicināts uz BRICS samitu. Kā ziņots, to viņam īpaši lūdzis Dienvidāfrikas prezidents.

Kopš pilna mēroga kara sākuma Putins ir retāk ceļojis uz ārzemēm, un visas valstis, kurās viņš ir bijis kopš ordera izdošanas, neatzīst SKT jurisdikciju. Atšķirība no tam, Mongolija par SKT dalībvalsti kļuva 2002. gadā.

Mongolijai ir arī demokrātiskas valsts reputācija (piemēram, Freedom House to min kā brīvu valsti; Krievija, kurā Freedom House pasludināta par “nevēlamu organizāciju”, netiek uzskatīta par brīvu valsti).

Iepriekš Ukrainas iestādes aicināja Mongoliju vizītes laikā arestēt Putinu un nodot viņu Starptautiskajai krimināltiesai Hāgā. Peskovs sacīja, ka Kremlis nav nobažījies par šo vizīti un ka visas tās detaļas ir “rūpīgi sagatavotas”.