Pudāns: Šūnapraidei par drona apdraudējumu lokālajiem iedzīvotājiem bija par maz laika

Viņš skaidroja, ka, lai sniegtu precīzu informāciju tiem iedzīvotājiem, kurus iespējamais apdraudējums varētu skart, nepieciešams zināms laiks, lai saprastu apdraudējuma iespējamo virzienu un trajektoriju. Šajā gadījumā brīdinājuma brīdis bijis pārāk īss.

Pudāns atzina, ka atsevišķi indikatori un sensori nav devuši vēlamo informāciju, kas būtu ļāvusi situāciju novērtēt ātrāk. Viņš norādīja, ka, kamēr tika veikta apdraudējuma izvērtēšana un aprēķini, objekts jau bija atstājis Latvijas teritoriju vai arī uzsprādzis un vairs neradīja draudus.

Pēc NBS komandiera teiktā, sākotnēji galvenais uzsvars bija uz atbildīgo struktūrvienību pulcēšanu, lai maksimāli ātri izprastu situāciju un tās tālāko attīstību. Kad ticis secināts, ka apdraudējuma iedzīvotājiem vairs nav, pieņemts lēmums apziņošanu neveikt.

Pudāns piebilda, ka situācija tiks izvērtēta. Viņš atgādināja, ka līdz šim šūnu apraide paredzēta nevis iedzīvotāju nomierināšanai, bet aicināšanai uz konkrētu rīcību. Vienlaikus tikšot vērtēts, vai apziņošana pēc notikuma dotu vajadzīgo efektu.

Viņš arī pieļāva, ka turpmāk lokālo iedzīvotāju informēšanai līdzīgās situācijās varētu izmantot arī citus risinājumus, piemēram, informācijas nodošanu klātienē.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» norādīja, ka situāciju iespējams modelēt, ja konkrētā apgabalā tiek izplatīts brīdinājuma ziņojums. Vienlaikus esot jāvērtē, vai šāds brīdinājums neradītu negatīvākas sekas nekā pats incidents.

Ministrs uzsvēra, ka no katra šāda gadījuma ir jāmācās, tomēr jāņem vērā, ka atbildīgie dienesti ir veikuši operatīvu darbu un katrā situācijā pieņēmuši konkrētus lēmumus. Pēc Čudara paustā, patlaban nav pamata runāt par plaša iedzīvotāju loka brīdināšanu saistībā ar konkrētu incidentu noteiktā teritorijā.

Jau ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.

Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.

Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.

Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.

Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene apstiprināja, ka nokritušais un eksplodējušais lidaparāts bija Ukrainas drons, kas bija paredzēts mērķim Krievijā.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinis, ka arī Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.

Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Vīborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā.