Pūce: VL-TB/LNNK rosinājums par «nulles līmeņa» vietējām struktūrām ir apsverams

Priekšlikums paredzētu dot iespēju dažādām vietām, kam nav obligāti jābūt tieši esošo novadu vai pagastu teritorijās, īstenot salīdzinoši simbolisku, bet reizē pārvaldību. Šīm struktūrām būtu ar likumu nodota kādu funkciju veikšana, skaidroja Pūce.

«Nulles līmeņa» pārstāvji varētu būt atbildīgi par tādiem jautājumiem, kā, piemēram, vietējās autobusa pieturas saplīsuša soliņa salabošana, lai par šādiem gadījumiem nebūtu jālemj novada domes sanāksmē, minēja ministrs. Atšķirībā no pirmā līmeņa jeb novadu līmeņa pašvaldībām, kur plašāka mēroga lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama dažādu jomu ekspertu piesaiste, vietējās struktūras īstenotu līdzīgas funkcijas kā pašreiz pagasta vecākie jeb «pagastveči», skaidroja Pūce.

Ministrs sacīja, ka no galīgā piedāvājuma par funkciju apjomu atkarīgs, cik simboliska vai praktiska būs «nulles līmeņa» pārvaldība un vai šo struktūru darbs būtu brīvprātīgs vai algots. Tāpat tā pilnvaras un funkcijas atkarīgas no vienošanās par likuma «Par pašvaldībām» grozījumu saturu.

Kā ziņots, administratīvi teritoriālās reformas kontekstā VL-TB/LNNK ļoti principiāli iestāsies arī par tā dēvētā «nulles līmeņa» jeb zemāka līmeņa vēlētu struktūru izveidošanu, 14.decembrī nacionālās apvienības kongresā sacīja partijas vadītājs Raivis Dzintars.

Politiķis norādīja, ka aktuāls ir jautājums, kā plānotā administratīvi teritoriālās reforma saskan ar mērķi panākt, ka cilvēki paliek dzīvot Latvijā. 

«Kopumā partija atbalsta lielāku novadu veidošanu, bet velns slēpjas detaļās, un ir ļoti būtiski, kā to izdarīt,» pauda VL-TB/LNNK priekšsēdētājs, norādot uz atbalstu arī «nulles līmeņa» ieviešanai pašvaldībās. 

Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka «nulles līmenī» būs ievēlēti pilsoņi, kuri brīvprātīgi strādās pie vietējās apkaimes jautājumiem, kur nepieciešams padziļināt grāvi un kur vajadzīgs ieviest apgaismojumu.