Prokrieviskos «Telegram» kanālos vainu par Latgales dronu incidentu mēģina novelt uz Ukrainu

Analizēti 99 ieraksti, kas 7. maijā publicēti 50 dažādos «Telegram» kanālos. Šie ieraksti kopā savākuši aptuveni 4,69 miljonus skatījumu. Tas nenozīmē unikālu lietotāju skaitu, jo viena persona var būt redzējusi vairākus ierakstus dažādos kanālos, tomēr dati rāda, ka incidents vienas dienas laikā kļuvis par plaši izplatītu informatīvo notikumu krievu valodā rakstošajā «Telegram» vidē.

Analīze rāda, ka dominējošais vēstījums šajos ierakstos nav tikai ziņošana par dronu nokrišanu Latgalē, bet notikušā interpretācija. Lielā daļā ierakstu incidents tiek skaidrots kā Ukrainas dronu kļūme, neveiksmīgs Ukrainas uzbrukums Krievijai vai pierādījums tam, ka Ukraina it kā izmantojot Baltijas valstu gaisa telpu uzbrukumiem Krievijas objektiem.

Ukraina, Ukrainas Bruņotie spēki vai «ukraiņu droni» minēti 82 no 99 analizētajiem 7. maija ierakstiem. Šo ierakstu kopējais skatījumu skaits pārsniedz 4,1 miljonu. Tas rāda, ka Ukrainas vainas rāmis šajā datu kopā ir dominējošais.

Īpaši bieži tiek pārpublicēta vai atstāstīta Krievijas Aizsardzības ministrijas versija. Tā analizētajos ierakstos parādās 38 reizes. Šajā vēstījumā apgalvots, ka Ukrainas droni esot virzījušies uz Sanktpēterburgu, bet daļa no tiem nonākusi Latvijas gaisa telpā. Sanktpēterburgas motīvs parādās 25 ierakstos. Tas ir būtiski, jo šādi incidents Latgalē tiek ierāmēts nevis kā ar Krievijas sākto karu un reģiona drošību saistīts risks, bet kā Ukrainas uzbrukuma Krievijai blakusefekts.

Vēl viens būtisks elements ir NATO piesaukšana. NATO, F-16, «Rafale» vai NATO iznīcinātāji minēti 40 ierakstos. Šajos vēstījumos tiek veidots priekšstats, ka Latgales incidents neesot tikai dronu nokrišana Latvijas teritorijā, bet daļa no plašāka militāra mehānisma, kurā iesaistīta Ukraina, Latvija un NATO valstis.

Šāda vēstījumu kombinācija ļauj incidentu izmantot vairākos virzienos vienlaikus. Pirmkārt, tiek mēģināts pārlikt vainu uz Ukrainu. Otrkārt, tiek radīts iespaids, ka Latvija vai NATO valstis atbalsta Ukrainas uzbrukumus Krievijai. Treškārt, tiek pastiprināts vēstījums, ka Latvijas iedzīvotājiem atbalsts Ukrainai rada tiešus drošības riskus.

Datu kopā redzama arī mēģinājumu līnija incidentu pārvērst par Latvijas iekšpolitisku krīzi. Latvijas amatpersonas, valdība, Saeima, ministri, opozīcija vai aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) minēti 42 ierakstos. Daļā ierakstu tiek prasīta politiskā atbildība, daļā tiek apgalvots, ka valsts neesot spējusi aizsargāt gaisa telpu.

Pretgaisa aizsardzība, Nacionālie bruņotie spēki, gaisa telpa, radari vai dronu nenotriešana minēta 57 ierakstos. Šajā naratīvā uzsvars tiek likts uz jautājumu, kāpēc droni nav neitralizēti pirms nokrišanas Latvijas teritorijā. Bieži šī kritika tiek savienota ar apgalvojumiem, ka Latvijas atbalsts Ukrainai varētu novest pie jauniem incidentiem.

Atsevišķos ierakstos parādās arī aicinājumi «apstāties», «neprovocēt Krieviju», «aizliegt Ukrainas dronu lidojumus» vai «vienoties ar Krieviju». Šādu tiešu vēstījumu nav daudz, taču tie rāda, kā incidents tiek izmantots, lai veidotu spiedienu pret Latvijas līdzšinējo atbalstu Ukrainai.

Dati rāda arī pretrunas par dronu skaitu. «Divi droni» minēti 22 ierakstos, «seši droni» — 12 ierakstos, bet «trīs droni» — vienā ļoti plaši skatītā ierakstā. Šīs pretrunas netiek skaidrotas, bet tās kļūst par fonu spekulācijām par incidenta mērogu un amatpersonu sniegtās informācijas pilnīgumu.

29 ierakstos minēts Ukrainas drons «Ljutij». Šī detaļa tiek izmantota kā arguments, lai incidentu sasaistītu ar Ukrainu. Vienlaikus daļā ierakstu netiek skaidri nošķirts, kas ir oficiāli apstiprināts fakts, kas ir pieņēmums un kas ir Krievijas puses apgalvojums.

Redzamas arī tīklveida izplatīšanas pazīmes. No 99 analizētajiem 7. maija ierakstiem 17 atzīmēti kā pārsūtīti. Turklāt datos konstatētas deviņas precīzu teksta dublikātu grupas, kopā 21 ieraksts. Tas nenozīmē, ka visa izplatīšana būtu centralizēti koordinēta, tomēr rāda, ka vieni un tie paši formulējumi vai vēstījumi ātri pārvietojas no viena kanāla uz citu.

Lielāko sasniedzamību analizētajā datu kopā nodrošināja daži lieli kanāli. Divi «Readovka» ieraksti kopā savākuši aptuveni 849 000 skatījumu, trīs kanāla «Раньше всех. Ну почти.» ieraksti — ap 785 000 skatījumu, bet trīs «SHOT» ieraksti — ap 391 000 skatījumu. Tas nozīmē, ka vēstījums par Ukrainas vainu izplatījies ne tikai mazākos prokremliskos kanālos, bet arī plaši lasītos informācijas avotos.

Vienlaikus datu kopā ir arī Ukrainas un neatkarīgo Krievijas mediju kanāli. Tie biežāk uzsver Latvijas paziņojumus, Krievijas versijas pretrunas vai to, ka Krievijas puse pati mēģina skaidrot incidentu ar Ukrainas dronu lidojumiem. Tomēr kopējā ierakstu masā tie konkurē ar daudz skaļāku un atkārtotu Krievijas naratīvu par Ukrainas atbildību.

Par risku, ka Latgales dronu incidentu Krievija varētu izmantot informācijas ietekmes operācijām, publiski brīdinājis arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Kopumā 7. maija «Telegram» ierakstu analīze rāda, ka Latgales dronu incidents dažu stundu laikā pārvērsts par informatīvu cīņu. Tās centrā ir mēģinājums skaidrot notikušo kā Ukrainas vainu, vienlaikus sasaistot incidentu ar NATO, Latvijas drošības spēju apšaubīšanu un apgalvojumiem par Latvijas ievilkšanu karā.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem vismaz viens nokritis Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.

Patlaban zināms par diviem nokritušiem droniem.

Pēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieprasījuma plkst. 4.09 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ludzas, Balvu un plkst. 4.43 Rēzeknes novadā izsūtīja šūnu apraides paziņojumu. Ap plkst. 8.30 bruņotie spēki paziņoja par apdraudējuma noslēgšanos.

NBS atgādina — kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, ir iespējama tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts.