«Progresīvie» un NEPLP vienisprātis par nepieciešamību liegt sankcijām pakļautu mūziķu atskaņošanu radiostacijās

Kā aģentūrai paskaidroja «Progresīvo» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, līdzīgs priekšlikums tika virzīts pirms pāris gadiem.

Cita starpā, opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) deputāts Artūrs Butāns iesniedzis priekšlikumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, aicinot noteikt, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkstētu ietvert tādu personu, uz kurām atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, veidotus mūzikas skaņdarbus.

Trešdien «Progresīvo» Saeimas frakcijā pilnā sastāvā bija ieradusies NEPLP, lai izklāstītu iestādes redzējumu par radio apraides turpmāko attīstību Latvijā un darbu pie Latvijas informatīvās telpas stiprināšanas.

Frakcijā tika saņemts NEPLP skaidrojums par situāciju ar Baltkrievijas radio signāla uztveršanu ārpus pierobežas teritorijas un gūts apliecinājums, ka Latvijas informatīvā vide nav apdraudēta. Tāpat tika uzklausīts iestādes viedoklis jautājumos par aktualitātēm tiesiskā regulējuma izstrādē.

Jau ziņots, ka «Progresīvo» Saeimas frakcija trešdien uz sarunu bija aicinājusi NEPLP locekļus, lai apspriestu darbu pie nelegālā satura izplatīšanas novēršanas un iestādes redzējumu par radio apraides turpmāko attīstību Latvijā.

Kā aģentūru LETA informēja partijā, pēdējo mēnešu laikā aktualizējies jautājums par Latvijas informatīvās telpas aizsardzību un stiprināšanu, īpaši pēc ziņām par Baltkrievijas radio signāla uztveršanu ne vien pierobežā, bet arī Rīgā, 107,7 megahercu (MHz) frekvencē. Tā kā frekvenču pārvaldība un informatīvās telpas aizsardzība ir tiešā padomes atbildībā, frakcija bija gribējusi uzklausīt NEPLP rīcības plānu šīs problēmas risināšanai.

Tāpat frakcija pauda cerību iegūt priekšstatu par to, kā NEPLP izmantojusi tai 2024. gadā piešķirtās pilnvaras un resursus, lai ierobežotu piekļuvi vietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti, tā īstenojot jauno uzraudzības funkciju — novērst nelegāla satura izplatību interneta vidē.

Kā ziņots, saistībā ar publiskajā telpā aktualizēto jautājumu par Baltkrievijas radio programmas uztveršanu Latvijas teritorijā SIA «Elektroniskie sakari» norādīja, ka radiosakaru sistēmu un radiofrekvenču spektra izmantošana ir tehniski sarežģīta joma, kurā liela nozīme ir radiosignālu izplatīšanās īpatnībām, ko nosaka fizikas likumi.

Tā kā radioviļņi neievēro administratīvās robežas, gadījumos, kad raidītājs atrodas salīdzinoši tuvu valsts robežai, tā signāls noteiktos apstākļos var būt nosacīti kvalitatīvi uztverams arī kaimiņvalsts teritorijā. Tas ir tehniski normāls radiosignālu izplatības efekts, kas raksturīgs visām valstīm ar sauszemes robežām, atzīmēja uzņēmumā.

«Elektroniskie sakari» atzīmēja, ka iepriekš frekvencē 107,7 MHz Rīgā izplatīta programma «Latvijas Radio 4», kuras raidītājs nodrošināja spēcīgu vietējo signālu. Pēc šīs apraides pārtraukšanas konkrētajā frekvencē vairs nav vietējā dominējošā signāla, kas var radīt situāciju, kad noteiktos apstākļos uztverami arī tālāku raidītāju signāli.

Tāpat ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēl pēta jautājumu par krievu valodā raidošo radio staciju darbības izbeigšanu Latvijā, izriet no komisijas vadītājas Leilas Rasimas (P) sacītā.

Rasima aģentūrai LETA sacīja, ka NEPLP vēstule ar aicinājumu ierobežot krievu valodā raidošās radiostacijas komisijā saņemta pirms mēneša un tajā neesot bijušas nekādas indikācijas par jautājuma steidzīgumu.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš aicināja Saeimas deputātus pieņemt lēmumu par krievu valodā raidošo radio staciju darbības izbeigšanu.

Āboliņš ierakstā x.com uzsvēra, ka Latvijai nav jāfinansē radio staciju krievu valodā darbība. Viņa traktējumā valsts pēc būtības finansē šādas radiostacijas, jo visas krievu valodā raidošās radio stacijas izmanto bez maksas piešķirtās frekvences, kas ir valsts īpašums un pati vērtīgākā biznesa daļa.

Āboliņš informēja, ka pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš NEPLP Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniedza priekšlikumu pakāpeniski astoņu gadu laikā izbeigt radio staciju krievu valodā darbību. Viņš pārmeta, ka komisijas vadītāja Rasima nav šo jautājumu iekļāvusi darba kārtībā.

Viņš arī apgalvoja, ka kultūras ministres Agneses Lāces (P) vadītā ministrija šo pieeju neatbalstīja jau iepriekš un nav izrādījusi ieinteresētību diskusijām.

Āboliņš aicināja pārējās Saeimas frakcijas — «Jauno vienotību», Zaļo un zemnieku savienību, NA, «Apvienoto sarakstu», «Latvija pirmajā vietā» un «Stabilitātei», kā arī neatkarīgos deputātus — «pieiet šim jautājumam valstiski» un atbalstīt šo priekšlikumu un pārtraukt par valsts līdzekļiem uzturēt radio apraidi krievu valodā.

«Latvija ir pārgājusi uz valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā, un nav nekādu argumentu, lai vērtīgi valsts resursi tiktu tērēti informatīvās telpas uzturēšanai krievu valodā komercradio vidē,» savu redzējumu klāstīja Āboliņš.

Jau vēstīts, ka no 1. janvāra anulēta krievu valodā raidošā «Latvijas Radio 4» apraides atļauja.