1973.gadā dzimušais Švinka 2002.gadā ieguvis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē, bijis vairāku uzņēmumu vadītājs. 20 gadu vecumā Švinka tika iecelts par organizācijas «Junior Achievement Latvija» izpilddirektoru un 90.gadu beigās kopā ar komandu ieviesis ekonomikas mācību priekšmetu skolās, kā arī vadījis vairākus projektus, piemēram, «Ēnu dienu».
2022.gadā kandidējis 14.Saeimas vēlēšanās kā Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis un ticis ievēlēts 14. Saeimā. Patlaban ir «Progresīvo» valdes loceklis.
14.Saeimā viņš darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā, kas nozīmē, ka viņam ir augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, lai pildītu arī ministra pienākumus.
Tāpat viņš parlamentā darbojas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijā, ir Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētājs un Sporta apakškomisijas loceklis.
Švinkam pieder daļas vairākos uzņēmumos, tostarp SIA «Ammolite», SIA «LIC», SIA «Mush» un SIA «LIC GOTUS».
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), «restartējot» savas valdības darbu, no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku.
«Jaunā vienotība» (JV) izglītības un zinātnes ministra amatam vispirms nolēma virzīt Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, kurš pēc pāris dienu pauzes no iespējas nonākt valdībā attiecās, bet pēc tam partija amatam pieteica Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.