«Progresīvie» aicina prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi

Šuvajevs pauda, ka saruna ar Ministru prezidenti nav devusi apmierinošas atbildes un valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju. Viņš uzskata, ka šādā situācijā pastāv divas iespējas — Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.

Šuvajevs norādīja, ka Saeimā mudinās opozīcijas spēkus «pārliecināties, vai Siliņas valdībai ir vairākums». Ja Saeimā būs balsojums par Siliņas demisiju, «Progresīvo» balsis Siliņai nebūs.

Vaicāts, kāpēc «Progresīvie» paši nerosina uzticības balsojumu Siliņai, Šuvajevs atgādināja, ka «Progresīvajiem» ir deviņi deputāti mandātu, taču šāda balsojuma ierosināšanai nepieciešami desmit parlamentāriešu paraksti.

Vienlaikus politiķis aicināja Valsts prezidentu sākt politiskās konsultācijas par iespējamu jaunas valdības veidošanu, uzsverot, ka valstij nepieciešama stabila un rīcībspējīga izpildvara.

Viņš uzsvēra, ka frakcija vēlējās saņemt skaidru plānu, kā valdība iecerējusi mazināt cenu kāpuma riskus, tostarp dabasgāzes sadārdzināšanos saistībā ar Irānas konfliktu, lai iedzīvotājiem nebūtu jāuzņemas šo izmaksu slogs. Tāpat tika sagaidīta lielāka skaidrība par valdības rīcību drošības jomā un komunikāciju starp koalīcijas partneriem. Tiekoties ar Siliņu, atbildes uz šiem jautājumiem neesot gūtas.

Pēc Šuvajeva teiktā, bažas raisa arī aizsardzības nozares iesaiste politiskās diskusijās, kā arī publiskajā telpā izskanējusī, viņaprāt, nekorektā informācija par ministriju darbu. Viņš uzsvēra nepieciešamību nodrošināt uzticamu un koordinētu valdības komunikāciju.

Politiķis norādīja, ka līdz vēlēšanām atlikuši pieci mēneši, taču arī šajā laikā nepieciešams pilnvērtīgs un prognozējams valdības darbs, īpaši sagatavojot nākamo valsts budžetu un pieņemot lēmumus drošības jomā.

Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) šodien «Delfi TV» norādīja, ka, lai de jure valdība kristu, ir divi scenāriji. Viens ir, kad premjere pati atkāpjas, bet otrs ir, kad par premjeres un visas valdības demisiju nobalso Saeimas vairākums. Kamēr šis vairākums nav nodrošināts vai demisija netiek iesniegta, valdība faktiski turpina savu darbu, tai skaitā strādājot «Progresīvo» ministriem.

«Progresīvie» balsošot par Siliņas demisiju neatkarīgi no tā, kura partija to ierosināšot.

Sprūds norādīja, ka nākamās valdības veidošana ir Saeimā pārstāvēto partiju konsultāciju rezultāts un tagad ļoti liela nozīme ir Valsts prezidentam un viņa redzējumam. Vienlaikus «Progresīvie» esot gatavi strādāt arī opozīcijā.

«Esam atvērti konsultācijām ar politiskajiem spēkiem. Partijas izvēlas, ko deleģēt uz sarunām,» piebilda Sprūds.

Jau ziņots, ka premjere trešdien piedāvāja «Progresīvajiem» turpināt sadarbību.

Siliņa norādīja, ka «Progresīvie» sarunas laikā savu lēmumu par turpmāko sadarbību nav paziņojuši, jo vēlas vēl apspriesties. Premjere piedāvāja, ka viņas virzītais kandidāts aizsardzības ministra amatam, pulkvedis Raivis Melnis varētu būt visas koalīcijas virzītais kandidāts.

Kā vēstīts, pēc Siliņas lēmuma atbrīvot no amata aizsardzības ministru Sprūdu partija «Progresīvie» paziņoja, ka Siliņa nespēj atbildīgi vadīt valdību. Vienlaikus politiskais spēks vēlējās ar premjeri tikties, pirms paziņot gala lēmumu par turpmāko rīcību.

Trešdienas pēcpusdienā «Progresīvie» un Siliņa tikās. Siliņai līdzi bija savs izraudzītais aizsardzības ministra amata kandidāts Melnis.

Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē.

Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.

Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim izdevies vienoties par darba turpināšanu.

Premjere iepriekš paudusi, ka gadījumā, ja «Progresīvie» nolems izstāties no koalīcijas, strādās tehniskā valdība.