Profesors: Masveida masku nēsāšana šobrīd nav nepieciešama

Viņš norādīja, ka šobrīd stacionāros novērojama pacientu skaita stabilizācija, tas vairs īpaši nepieaug. Vienlaikus ir grūti spriest, vai Covid-19 saslimstība turpinās kāpt, jo iedzīvotāji netiek masveidā testēti. Par saslimstības pieaugumu var spriest tikai pēc stacionēto pacientu skaita, pozitīvo testu skaita, kā arī pēc Covid-19 vīrusa klātbūtnes notekūdeņos.

Runājot par epidemioloģiskās drošības pasākumiem, Briģis norādīja, ka šobrīd masveida masku nēsāšana nav nepieciešama, tas vairāk attiecināms uz slimnīcām un pansionātiem, kur atrodas cilvēki ar nepietiekamu imunitāti.

«Ja slimība norit samērā viegli, un no tās ir pagrūti izvairīties, tas nozīmē, ka nav iemesla veidot kaut kādus lielus masveida ierobežojumus attiecībā uz maskām, lokdauniem un transportiem kā tas bija Covid-19 pandēmijas laikā. Šobrīd vīruss ir dzīvībai bīstams tikai atsevišķām populācijas grupām — vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī tiem, kuriem ir novājināta imunitāte,» skaidroja profesors.

LETA jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā ir turpinājis pieaug Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, smagā stāvoklī esošo pacientu skaits ir stabilizējies, bet pieaug ar Covid-19 inficēto mirušo skaits.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā aizvien turpinās Covid-19 gadījumu skaita pieaugums — pēdējā nedēļā laboratoriski apstiprināti 241 Covid-19 gadījumi, bet nedēļu iepriekš — 209 gadījumi. No 641 pacienta, kuri slimnīcās testēti uz «SARS-CoV-2» vīrusa klātbūtni, 111 tika apstiprināta Covid-19 infekcija. Nedēļu iepriekš šādi bija 95 gadījumi.

Pagājušajā nedēļā stacionēti 226 Covid-19 pacienti, saglabājot iepriekšējo nedēļu pieauguma tendenci. Kopējais stacionāros esošais pacientu skaits ar pamata diagnozi Covid-19 pieaudzis, jo pacientu izrakstīšana notiek lēnāk, nekā iestāšanās.

Iepriekšējā nedēļā smagā stāvoklī stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits saglabājies tāds pats kā divas nedēļas iepriekš, proti, tādi ir deviņi pacienti.

Pieaudzis nāves gadījumu skaits, sasniedzot 17 mirušos nedēļā, kamēr nedēļu iepriekš nomira 11 ar Covid-19 inficēti cilvēki. Mirušie bijuši vecuma grupā no 40 līdz 90 gadiem. Vismaz divos gadījumos pamata diagnozes bija Covid-19, bet saslimšana ar Covid-19 bieži būtiski saasinājusi arī jau esošas hroniskās slimības, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija un var iestāties nāve.

Savukārt gripas izplatības intensitāte Latvijā saglabājas zema, tomēr vērojams neliels pieaugums. Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs reģistrēti 19 saslimšanas gadījumi, kad gripas diagnoze bija noteikta, balstoties uz tipisku klīnisko ainu. Nedēļu iepriekš tie bija 17 gadījumi, bet divas nedēļas iepriekš — 11 klīniskie gripas gadījumi. Gadījumi reģistrēti Valmieras novadā, Ventspilī, Liepājā, Jēkabpils novadā un Rīgā.

Pagājušajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti visās vecuma grupās, tomēr augstākā saslimstība reģistrēta 5-14 gadu vecuma grupā, kur fiksēti 72,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Stacionāros gripas testi veikti 170 pacientiem, konstatēti trīs pozitīvi rezultāti un visos trīs gadījumos tika noteikta A tipa gripa. Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija apstiprināja A tipa gripas vīrusu vienā paraugā.

Lielākajā daļā Eiropas Savienības/Eiropas ekonomiskās zonas (ES/EEZ) valstīs gripas izplatība saglabājās līdzīgā līmenī, kāds tika novērots tajā pašā periodā pagājušajā gadā. ES/EEZ līmenī Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars 14% apmērā, salīdzinoši gripas pozitīvo testu īpatsvars saglabājās zem 4% vai zem tā.

SPKC uzsver — lai mazinātu smagas saslimšanas un nāves risku, vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19 ieteicama ikvienam, tomēr īpaši rekomendēta cilvēkiem, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām bieži norit smagā formā un kuriem ir augsts komplikāciju risks.

Šajā sezonā pret gripu ar valsts apmaksāto vakcīnu ir vakcinējušies vairāk nekā 81 000 iedzīvotāju, bet pret Covid-19 vakcinējušies vien ap 17 000 iedzīvotāju.