Prezidents izsludina likuma grozījumus partnerības institūta ieviešanai Latvijā

Kā aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā (TM), grozījumi Notariāta likumā ir daļa no likumu pakotnes, kas paredz iespēju divām pilngadīgām personām — gan dažāda dzimuma, gan viena dzimuma, kurām ir personiskas attiecības un kopīga saimniecība un nepastāv ierobežojumi partnerības noslēgšanai, reģistrēt savas attiecības pie zvērināta notāra.

Reģistrējot partnerību, tiks nodrošināta divu cilvēku tuvo personisko attiecību juridiska, ekonomiska un sociāla aizsardzība valsts līmenī, jo ziņas par partnerību tiks ierakstītas Fizisko personu reģistrā.

Pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.

Tāpat jaunieviestais tiesību institūts paredz izmaiņas attiecībā uz valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju, proti, turpmāk valsts amatpersonas deklarācijā būs jānorāda persona, ar kuru ir noslēgta partnerība.

Saeimas vairākums pērnā gada 9.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no šā gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu — partnerību.

Īsi pēc tam trīs opozīcijas politiskie spēki — «Apvienotais saraksts», «Latvija pirmajā vietā» un Nacionālā apvienība — paziņoja, ka ir savākuši 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā Notariāta likuma grozījumu ieviešanu. Pret šiem grozījumiem iestājās arī ceturtā opozīcijas partija — «Stabilitātei». Visi četri opozīcijas spēki neīstenoja kādas īpašas kampaņas, lai panāktu referenduma sarīkošanu, līdz ar to tām neizdevās mobilizēt savus vēlētājus, lai apturētu likuma izmaiņas.

Atbilstoši Satversmei pēc trešdaļas Saeimas deputātu prasījuma uz diviem mēnešiem tika apturēta Saeimā pieņemto grozījumu Notariāta likumā izsludināšana, lai vienu mēnesi organizētu parakstu vākšanu referenduma sarīkošanai.

Lai ierosinātu referendumu par likuma grozījumu atcelšanu, mēneša laikā bija jāsavāc vienas desmitās daļas jeb 154 241 vēlētāja paraksts, taču savākti tika 35 089 paraksti jeb nepilni 23% no nepieciešamā skaita, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijā (CVK). Līdz ar to Notariāta likuma grozījumus varēja izsludināt, lai tie stātos spēkā. Parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par partnerības institūta atcelšanu valstij kopumā izmaksājusi 1 063 368 eiro.