Prezidents Imigrācijas likumu nodod Saeimai otrreizējai caurlūkošanai

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atzīmē, ka izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā tika iesniegti 158 priekšlikumi. Rinkēvičs uzsver, ka priekšlikumi bija gan tādi, kas likumprojektu precizēja tehniski, gan tādi, kas veidoja principiāli jaunu tiesisko regulējumu, tostarp par ārzemnieka tiesībām pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju (TUA), ja ārzemnieks ir veicis likumā paredzētos ieguldījumus Latvijas ekonomikā. Valsts prezidenta ieskatā šajā jomā iezīmējas vairāki aspekti, kurus Saeimai būtu vēlreiz jāapsver.

Valsts prezidents vēstulē Saeimas priekšsēdētājai vērš uzmanību, ka TUA Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ir noslēgts līgums un veikts pārskaitījums par vismaz 150 000 eiro investīcijas veikšanu ne mazāk par pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā un ārzemnieks ir samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro. Ārzemniekam izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks apliecina, ka investīciju līgums nav izbeigts un investīciju atlikums nav mazāks par 150 000 eiro.

Valsts prezidents akcentē, ka likumdevējs būtisku nozīmi piešķīra tam, lai likumā paredzētās iespējas pieprasīt TUA būtu atbilstošas Latvijas valsts interesēm un drošībai. Rinkēviča ieskatā par to liecina, piemēram, likumā iekļautais speciālais regulējums par ierobežojumiem Baltkrievijas un Krievijas pilsoņu tiesībām pieprasīt un saņemt TUA.

Pēc Valsts prezidenta paustā, Latvijas drošības interešu nozīmīgumu apstiprina arī tas, ka pats likumdevējs ir uzsācis vēl spēkā neesošā likuma grozīšanu, proti, likums sākotnējā redakcijā tiešā veidā neierobežoja Baltkrievijas un Krievijas pilsoņu tiesības pieprasīt TUA.

Rinkēvičs atzīmē, ka likumdevējam jāgūst pārliecība, ka regulējums ir pilnīgs un pietiekams un nav vajadzīgs deleģējums Ministru kabinetam (MK), piemēram, lai risinātu jautājumu par investīcijām izmantoto finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudi un noteiktu veikto investīciju izmantošanas mērķus.

Valsts prezidents saredz iespēju Saeimai atkārtoti izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi noteikt pietiekami stingri likumā regulētus gadījumus, kad Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, un, iespējams, MK izveidotā sarakstā iekļautu citu Latvijai draudzīgu valstu pilsoņi varētu prasīt TUA, ja ir iegādāts nekustamais īpašums.

Valsts prezidents uzsvēra, ka līdzīgu aicinājumu viņš ir saņēmis arī no lielākajiem nekustamo īpašumu darījumu nozares pārstāvjiem. Viņaprāt, likumdevējam ir iespēja gan noteikt Latvijas administratīvās teritorijas, kurās pieļaujama šāda īpašuma iegāde, gan īpašuma vērtību un citus kritērijus, vai arī šo uzdevumu deleģēt MK.

Jau ziņots, ka Saeima 11. jūnijā pieņēma Imigrācijas likumu, savukārt 18. jūnijā parlaments pieņēma grozījumus likumā, lai liegtu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegūt TUA, izmantojot investīciju programmu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekos.

Kā Saeimas 18. jūnija sēdē norādīja parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS), grozījumi bija vajadzīgi, jo, pieņemot Imigrācijas likumu iepriekš, tika pielaista kļūda un šis tika «palaists garām».

«Progresīvie» vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt likumu arī pēc Saeimas 18. jūnija lēmuma, uzskatot, ka attiecībā uz TUA parlamentā ir notikusi «būtiska politikas maiņa», kam sekoja Valsts prezidenta kancelejas rīkota sanāksme, lai uzklausītu pušu argumentus. Kā iepriekš aģentūrai LETA uzsvēra «Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, komisijā vairāki jautājumi nav pietiekami izdiskutēti.

Viņš uzsvēra, ka norma par TUA nav īstenojama veidā, kādā tā ir pieņemta. Politiķis skaidroja, ka ir runa par valsts veidotu ieguldījumu fondu, kurā tiktu veiktas iemaksas, taču pagaidām nav rastas atbildes uz jautājumiem, kas par fondu tas varētu būt, kāds būtu potenciālais pieprasījums no trešo valstu pilsoņiem izmantot šāda veida iespējas un kādos sektoros šī fonda investīcijas varētu plūst.

Politiķis norādīja, ka tāpēc «Progresīvie» aicināja Valsts prezidentu neizsludināt likumu un nodot to atpakaļ Saeimai, lai notiktu konceptuāla diskusija tikai par TUA, nevis par visu likumprojektu kā tādu. Viņš pauda cerību, ka tad varētu nonākt pie risinājuma, kas atbilst Latvijas drošības un ekonomikas interesēm.

«Progresīvie» iepriekš uzsvēra, ka pēc kritiskā «Moneyval» ziņojuma 2018. gadā un tam sekojošā starptautiskā spiediena Latvija veica fundamentālas izmaiņas Imigrācijas likumā un izbeidza «Latvija pirmajā vietā» līdera Aināra Šlesera 2010. gadā ieviesto «zelta vīzu» jeb TUA izsniegšanas praksi par investīcijām un nekustamo īpašumu iegādi, kā arī pastiprināja prasības patieso labuma guvēju uzskaitei. Pēc «Moneyval» ziņojuma Finanšu izlūkošanas dienests uzņēmās papildu atbildību, izvērtējot piedāvātās investīcijas, kuras tika ieguldītas apmaiņā pret TUA šajā laika posmā, apliecinot šī modeļa būtiskos riskus, norādīja partijā.

Kā vēstīts, Imigrācijas likuma mērķis ir ieviest jaunu imigrācijas sistēmu, aptverot trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, integrāciju un izraidīšanas procedūras, kā arī mazināt fiktīvas imigrācijas un nelikumīgas nodarbinātības riskus.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz būtisku valsts robežkontroles stiprināšanu, ieviešot trešo valstu pilsoņu skrīningu pie ārējām robežām un atgriešanas robežprocedūru atbilstoši jaunajam Eiropas Savienības (ES) migrācijas regulējumam. Likumā noteikta arī plašāka biometrisko datu izmantošana un informācijas apmaiņa ar ES datubāzēm, kas uzlabos personu identifikāciju un palīdzēs efektīvāk novērst drošības riskus.

Vienlaikus likumprojektā precizēta vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, ieviešot skaidrākus termiņus un procedūras, kā arī paplašinot atteikuma un anulēšanas pamatus gadījumos, kad konstatēts sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējums. Paredzēta arī stingrāka kontrole jau pirms ieceļošanas valstī, nosakot pienākumu sniegt informāciju par ieceļošanas mērķi un uzturēšanās apstākļiem.

Likumā nostiprināta arī integrācijas prasību sistēma, tostarp agrīnās integrācijas programmā noteiktās prasības un valsts valodas zināšanas. Papildus stiprināta uzraudzība pār trešo valstu pilsoņu nodarbinātību un studijām, lai mazinātu fiktīvas nodarbinātības un studiju riskus, kā arī paaugstināta atbildība darba devējiem un izglītības iestādēm.

Imigrācijas likums izstrādāts, ņemot vērā gan Latvijas drošības izaicinājumus, gan nepieciešamību pielāgoties ES migrācijas un patvēruma regulējumam, tostarp jaunajām prasībām attiecībā uz robežkontroli, datu apmaiņu un personu skrīningu.