Prezidents: Budžeta sarunās Latvija sasniegusi izcilu rezultātu un palīdzējusi novērst šķelšanos ES

ES dalībvalstu līderi otrdienas rītā beidzot panāca vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes. Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas fondā ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam ES ilgtermiņa budžetam laikā no 2021. līdz 2027.gadam atvēlēt vairāk nekā 1,074 triljonus eiro.

Levits pēc sanāksmes apsveica Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un visu Latvijas komandu ar izturību un panākto «izcilo rezultātu Latvijai» ES vadītāju sarunās.

LETA jau rakstīja, ka līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā desmit miljardi eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa birojā aģentūru LETA informēja, ka šī ir unikāla 27 ES dalībvalstu vienošanās par nepieciešamajiem ieguldījumiem ES dalībvalstu ekonomiku stiprināšanā, kas ļaus Eiropai un dalībvalstīm atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām, vienlaikus turpinot ekonomisko izaugsmi nākamā daudzgadu budžeta periodā no 2021.līdz 2027.gadam. Papildu izaicinājums ES kopīgajai izaugsmei un konkurētspējai ir daudzgadu budžeta kopapjoma samazinājums breksita dēļ, kas attiecīgi nozīmē proporcionāli mazāku pieejamo finansējumu dalībvalstīm. Neskatoties uz to, sarunu gaitā Latvijai ir izdevies panākt savām interesēm ļoti labvēlīgu vienošanos.

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam. Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem ap 2,5 miljardus eiro. Joprojām no ES kopējā budžeta saņemsim vairāk nekā iemaksājam — par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro, skaidroja premjera birojā.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

«Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% — tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā — 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā,» norādīja premjers.

Latvijai ir izdevies panākt pieaugumu kohēzijas, kā arī lauksaimniecības politikās, salīdzinot ar esošo periodu. Kariņa birojā īpaši izcēla vairāku gadu neatlaidīga darba rezultātā panākto tiešmaksājumu kopapjoma pieaugumu Latvijai par 40%, uzsverot, ka vairāk nekā septiņus miljardus eiro varēs papildus ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē.

Tāpat vienošanās nodrošina ES finansējuma pieaugumu «Rail Baltica» projekta īstenošanai. Papildus Latvijai būs pieejams ievērojams finansējums militārajai mobilitātei — infrastruktūras pielāgošanai militārām vajadzībām

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.