Premjers: Valdības galvenās prioritātes ir valsts drošības stiprināšana un mērķēts atbalsts iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā

Kariņš pauda, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir būtiski mainījis situāciju Eiropā un pasaulē — gan drošības, gan arī energoresursu pieejamības ziņā, veicinot inflācijas strauju pieaugumu visā pasaulē.

Ministru prezidents tikšanās laikā norādīja, ka Latvija vēsturiski ir stingri atbalstījusi NATO. Latvija ir pateicīga par NATO, īpaši Kanādas, Dānijas un Spānijas, atbalstu kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, palielinot gan karavīru skaitu, gan piegādājot modernas ieroču sistēmas Latvijas aizsardzības stiprināšanai. Arī Latvija stiprina savas aizsardzības spējas, valdībai konceptuāli atbalstot aizsardzības finansējuma palielinājumu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta nākamo trīs gadu laikā.

Kariņš atzina, ka, visticamāk, finansējums aizsardzībai tuvākajos gados būs vēl vairāk jāpalielina.

Runājot par Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekmi uz ekonomiku, Ministru prezidents norādīja, ka Latvija vēsturiski ir importējusi energoresursus no Krievijas, tomēr kopš 24.februāra situācija ir būtiski mainījusies un pašlaik Latvija no Krievijas neieved ne naftu, ne gāzi, kā arī neizmanto Krievijas elektroenerģiju. Krievijas gāzes aizvietošanai tiek izmantota sašķidrinātā gāze, kas šobrīd tiek iepirkta un ievesta caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, bet līdz gada beigām plānots, ka to varēs ievest arī caur sašķidrinātās gāzes termināli, kas tiks izveidots Igaunijā.

Ņemot vērā prognozes, ka gāzes cena turpinās saglabāties augsta, tas ietekmēs arī siltumapgādes izmaksas gaidāmajā apkures sezonā, valdība ir lēmusi par mērķēta atbalsta pakotni iedzīvotājiem 350 miljonu eiro apmērā, kas sāks darboties rudenī un paredz sniegt tiešu atbalstu iedzīvotājiem, kam tas visvairāk ir nepieciešams, kā arī pie noteiktiem energoresursu cenu griestiem kompensēs 50% no to izmaksām.

Kariņš arī atzina, ka nākamajai valdībai pēc 14. Saeimas vēlēšanām būs lieli izaicinājumi gan saistībā ar ģeopolitisko situāciju, gan veidojot nākamā gada budžetu. Vienlaikus Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijas ekonomika turpina attīstīties.

Tikšanās laikā Kariņš ar Dombrovski un viņa komandu pārrunāja arī jautājumus saistībā ar ekonomiskās sadarbības stiprināšanu ari citu pasaules reģionu valstīm, Eiropas Savienības paplašināšanās izaicinājumus, kā arī turpmākās iespējamās sankcijas pret Krieviju.