Premjers: Koalīcijai jāvienojas par piecām budžeta prioritātēm, atsakoties no pārējām

Kariņš «Apvienotajam sarakstam» (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) piedāvā noslēgt memorandu, kurā līdz ar šiem nosacījumiem 2024.gada budžeta sagatavošanā koalīcija atteiktos no visām ministriju jaunu politiku iniciatīvām.

Valdības vadītājs norāda, ka valdības darbā nepieciešams lielāks dinamisms, tādēļ ir piedāvājis valdību veidojošajiem partneriem Saeimā vienoties par veicamiem darbiem līdz gada beigām un dažu atbildību maiņu valdībā un Saeimā.

Pēc premjera teiktā šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, valdības galvenais uzdevums ir panākt ekonomikas transformāciju, kas stiprinās Latvijas tautsaimniecību un tās izaugsmi, kā arī nesīs labumu visai sabiedrībai.

Lai to panāktu, Kariņš piedāvā «Jaunās vienotības» (JV), AS un NA frakcijām vienoties par pieciem punktiem, no kuriem viens ir augstāk minētie nosacījumi budžeta veidošanā.

Ministru prezidents tāpat piedāvā vienoties, ka līdz 2023.gada beigām tiks panākta vienošanās par veselības pakalpojumu tīklu, kā arī izglītības kvalitātes nodrošināšanu un skolu tīklu. Tāpat Kariņš piedāvā vienoties par risinājumu darbaspēka trūkuma novēršanai, neapdraudot nacionālas valsts attīstību, un pieņemt nepieciešamos lēmumus par kapitāla tirgus attīstību, iesaistot lielos valsts uzņēmumus.

Jau vēstīts, ka, lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš rosina NA politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, AS pārņemt Ekonomikas ministrijas (EM) un JV — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadību.

Tas nozīmētu ministriju rotāciju starp partneriem, jo pašlaik JV atbildībā ir Ārlietu ministrija, NA atbildībā ir EM un AS pārziņā ir VARAM.

Tāpat piedāvājums paredz, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu no NA pārņemtu JV.

Tāpat premjers rosina JV, AS un NA parakstīt memorandu par vairākiem paveicamajiem darbiem.

Gadījumā, ja NA un AS iecerētajās sarunās ceturtdien atteiktos no šī piedāvājuma, tad Kariņš būtu gatavs sākt sarunas par citas valdības veidošanu ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un «Progresīvajiem».

Kā ziņots, premjers jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija «kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests» un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.

Patlaban valdošajā koalīcijā strādā JV, AS un NA, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Ministru prezidents Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un zemnieku savienību un «Progresīvajiem», kam gan NA un AS iebilst.