Premjers atgādināja, ka līdz 2017.gadam Krievijai faktiski bija monopols Latvijas dabasgāzes tirgū, tostarp tās īpašumā bija Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK). Valdība krātuvi izpirka, un tagad to pārvalda vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus»). Arī gāzes piegādes no Krievijas no 1.janvāra būs aizliegtas.
«Ir tikai vēl palicis uzņēmums ar maldinošo nosaukumu «Latvijas gāze», kas patiesībā būtu jāsauc par «Krievijas gāze» vai «»Gazprom» gāze»,» norādīja Kariņš, uzsverot, ka šis uzņēmums vairs nevar diktēt valstij savus noteikumus.
Dabasgāzes apmērs mājsaimniecību apgādei apkures sezonā veido 1,15 teravatstundu (TWh), un ar valdības lēmumu «Latvijas gāzei» ir uzlikts pienākums šādu dabasgāzes apmēru uzglabāt Inčukalna krātuvē. Uzņēmumam nav tiesību šos krājumus nodot citiem gāzes lietotājiem, un «Conexus» uzrauga, lai tas nenotiktu.
Lai gan «Latvijas gāze» apgalvo, ka tai pieejamās dabasgāzes apjoms Inčukalna PGK ir mazāks par 1,15 TWh, «Conexus» apliecinājis, ka «Latvijas gāzes» dabasgāzes krājumu apmērs patlaban ir pat lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtais lēmums.
Kariņš uzsvēra, ka valdība faktiski ir arestējusi jeb rezervējusi «Latvijas gāzei» piederošo dabasgāzi Inčukalna krātuvē, nosakot, ka tā paredzēta Latvijas mājsaimniecībām, un uzņēmums to nevarēs izlietot nekur citur. Valdību neinteresē «Latvijas gāzes» iekšējās problēmas un tas, ko un kā saka šis uzņēmums, tam valdības lēmums būs jāizpilda.
Tāpat premjers norādīja, ka valdība šonedēļ nolēma par 193,483 miljoniem eiro no «Latvenergo» atpirkt atpirkt pusi jeb 0,9 TWh no iepriekš iegādātajām gāzes rezervēm, kas glabājas Inčukalna PGK. Šī gāze saglabāsies krātuvē, bet «Latvenergo» dots uzdevums par iegūto naudu iepirkt vēl papildu gāzi, kas būs paredzēta uzņēmumiem.
«Latvijas gāzes» lielākie akcionāri ir Krievijas «Gazprom» (34%), fonds «Marguerite Gas II.S.a.r.l.» (28,97%), Vācijas kompānija «Uniper Ruhrgas International GmbH» (18,26%) un SIA «Itera Latvija (16%).
«Conexus» lielākais akcionārs ir valstij piederošais «Augstsprieguma tīkls» (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma «Marubeni» pārvaldītajam fondam «MM Capital Infrastructure Fund», bet 2,48% — pārējiem akcionāriem.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.