Premjere: Ja Latvija saņemtu lūgumu palīdzēt operācijā Hormuza šaurumā, tas tiktu ļoti nopietni izvērtēts

Premjere uzsvēra, ka Latvija, protams, atbalsta iespējami ātrāku Hormuza šauruma atbrīvošanu. Viņa norādīja, ka notikumi šajā reģionā un tai līdzi nākošais naftas cenu kāpums ietekmē visus — gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus, tādēļ šis jautājums ir aktuāls.

To, kā varētu ierobežot naftas cenu kāpumu, Eiropas amatpersonas plāno apspriest arī gaidāmajā Eiropadomes sēdē, norādīja Siliņa.

Ja Latvija NATO ietvaros no ASV saņemtu lūgumu palīdzēt jau ar konkrētākiem kritērijiem, ko no Latvijas sagaida, tad šis lūgums tiktu ļoti nopietni izvērtēts, pauda premjere.

Viņa uzsvēra, ka NATO ir zināmas katra sabiedrotā spējas un, ja tiks lūgta palīdzība, neviens neprasīs vairāk nekā ir Latvijas kapacitāte. Siliņa arī atzīmēja, ka Latvijā, piemēram, ļoti augstā līmenī ir kiberdrošības joma, turklāt bieži vien bez militārā atbalsta šāda veida operācijās ir vajadzīgs arī politiskais atbalsts.

Tomēr, kamēr Latvija šādu lūgumu nav saņēmusi, tās esot vien spekulācijas, kā Latvija varētu vai nevarētu palīdzēt.

Jau vēstīts, ka ASV un Izraēlas karš pret Irānu novedis pie faktiskas Hormuza šauruma blokādes, caur kuru tika pārvadāta piektdaļa no visā pasaulē iegūstamās naftas, un tas izsaucis strauju cenu kāpumu.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja, ka NATO gaidāma «ļoti slikta» nākotne, ja sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt Hormuza šaurumu. Savukārt pirmdien Tramps izteicās, ka sagaida no Francijas un Lielbritānijas palīdzību kuģošanas nodrošināšanai caur Hormuza šaurumu, ko šobrīd cenšas bloķēt Irāna.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paudis uzskatu, ka brīvas kuģu satiksmes atjaunošana Hormuza šaurumā nav NATO uzdevums. Stārmers norādīja, ka tas prasa plašas alianses iesaistīšanos, tostarp Persijas līča partneru, kā arī Eiropas valstu un ASV līdzdalību. «Mēs sadarbojamies ar citām valstīm, lai izstrādātu ticamu plānu Hormuza šaurumam, kas ļautu mums atjaunot kuģošanu un caurbraukšanu. Ļaujiet izteikties skaidri — tā nav un nekad nav bijusi plānota kā NATO misija,» žurnālistiem Dauningstrītā teica Stārmers.

Tikmēr Vācijas kanclera Frīdriha Merca preses pārstāvis pirmdien paziņoja, ka karam Tuvajos Austrumos, ko izraisīja ASV un Izraēlas triecieni Irānai, nav nekāda sakara ar NATO un tas nav NATO karš.