Premjere: «airBaltic» pienesums Latvijas ekonomikai ir daudz lielāks nekā nomaksātie nodokļi

Viņa norādīja, ka, Latvijas iedzīvotājiem kādam savam ārvalstu draugam vai citiem cilvēkiem ārzemēs stāstot par Latviju, tiek izcelta valsts labā savienojamība un «airBaltic».

Siliņa atzina, ka «airBaltic» bieži tiek saredzēts tikai kā nodokļu maksātājs un no ieņēmumu un izdevumu viedokļa, tomēr lidsabiedrības pienesums Latvijas ekonomikā ir daudz lielāks.

Premjere uzsvēra, ka «airBaltic» rīcībā uzreiz netiks nodoti visi 30 miljoni eiro un tā ir tikai maksimālā summa. Nauda tiks izsniegta pēc konkrētiem uzraudzības kritērijiem, skaidri saprotot, kādiem mērķiem tā tiks tērēta, skaidroja Siliņa.

Viņa arī uzsvēra, ka tad, ja plāns par aizdevuma atdošanu nepiepildīsies, būs pamats pieprasīt satiksmes ministra Ata Švinkas (P) atbildību un demisiju.

Premjere piekrita, ka lēmums par šāda aizdevuma piešķiršanu Saeimas deputātiem var nebūt viegls, jo īpaši tādēļ, ka finansējums trūkst arī daudzās citās jomās. Tomēr viņa uzsvēra, ka «airBaltic» «ražo ekonomikas izaugsmi» un piesaista investorus, kuriem tostarp ir nozīmīga Rīgas savienojamība.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums šodien piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai «airBaltic» 30 miljonu eiro apmērā.

Aizdevums «airBaltic» nepieciešams saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu. Aizdevuma izsniegšanu 31. martā atbalstīja valdība, taču Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iebildumu un ultimāta dēļ šis jautājums vairākas nedēļas iestrēga un parlaments kavējās ar lēmuma pieņemšanu.

Pēc vairāku nedēļu strīdiem Siliņas valdībā pārstāvēto partiju domstarpības par atbalstu aviokompānijai «airBaltic» bija samilzušas tik tālu, ka Siliņa trešdien pieļāva valdības krišanu.

ZZS Saeimas frakcijas deputāti uzstāja uz «trīs punktu piedāvājumu», tostarp satiksmes ministra demisiju, lai ZZS parlamentārieši atbalstītu īstermiņa aizdevuma piešķiršanu «airBaltic» 30 miljonu eiro apmērā.

ZZS ultimāts paredzēja, ka atbalsts aizdevuma piešķiršanai tiks nodrošināts, ja tiek iespējami skaidri piedāvāts plāns, kā «airBaltic» sasniegs rentabla uzņēmuma statusu, ja līdz Saeimas balsojumam par aizdevumu Švinka atkāpjas no satiksmes ministra amata, uzņemoties politisko atbildību par situācijas nekontrolēšanu, un ja Siliņa uzņemas politisko atbildību par plāna aviokompānijas rentabilitātes nodrošināšanai izpildi.

Savukārt «Progresīvie» uzsvēra, ka ZZS piedāvājumu negrasās apsvērt, bet «Jaunā vienotība» koalīcijas partnerus aicināja uz sarunām, lai vienotos par turpmāko darbu.

Sarunās, kas notika ceturtdienas rītā, koalīcijas partneri tomēr vienojās turpināt strādāt kopā. Kā medijiem norādīja Siliņa, vienošanās paredz, ka Švinkam būs jāstrādā, lai nodrošinātu, ka «airBaltic» ir rentabls uzņēmums. Pretējā gadījumā Švinkam būs jāuzņemas atbildība, uzsvēra premjere. Pagaidām gan viņa nav precizējusi, kā tieši īsā laikā varētu sasniegt šādus rādītājus, tādējādi ļaujot Švinkam amatu ministra krēslā saglabāt.

Tāpat Siliņa norādīja, ka Satiksmes ministrija ir jāreorganizē, jo «daudzi darbi ir iestrēguši» un nevirzās uz priekšu. Viņa reorganizāciju sagaida jau tuvākajā laikā. Arī te pašlaik nav sekojusi lielāka konkrētība par to, kas tieši ministrijas struktūrā strādā slikti un kas, viņasprāt, darāms, lai steidzami sasniegtu pašas izvirzīto mērķi.

Vēstīts arī, ka «airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsam Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.