Politologs: Siliņas valdība uzsāka darbu daudz labāk, nekā to turpināja

Eksperts sacīja, ka par Siliņas valdības pirmo darbības gadu viņam ir dalītas jūtas. No vienas puses, Ministru kabineta darbs sākumā bija daudz veiksmīgāks, neskatoties uz kritiku no Nacionālās apvienības un «Apvienotā saraksta» puses. Siliņas valdība atrisināja jautājumus, kas attiecas uz Stambulas konvencijas ratifikāciju, partnerattiecību regulējumu un ieguldītāju tiesisko aizsardzību saistībā ar maksājumiem par kredītiem.

«Minēto Siliņas valdība paveica pirmajā pusgadā, precīzāk pirmajos darbības mēnešos. Protams, ir jomas, kur problēmas nav atrisinātas, taču notiek pietiekami aktīva darbība, piemēram, ar iespēju Baltijas valstīm atslēgties no Krievijas elektrotīkliem, noris darbs pie skolu tīkla sakārtošanas,» teica politologs.

Runājot par valdības ministriem, Rozenvalds uzsvēra, ka darbības sākumā sabiedrības uzmanība vairāk bija pievērsta «Jaunās vienotības», atsevišķos gadījumos Zaļo un zemnieku savienības ministriem, taču otrā pusgada laikā lielāka uzmanība pievērta partijas «Progresīvie» ministriem — bijušajai kultūras ministrei Agnesei Loginai, jaunajai kultūras ministrei Agnesei Lācei, satiksmes ministram Kasparam Briškenam, aizvadīto dienu kontekstā uzmanība pievērsta arī aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

Vērtējot valdības darbu, politologs norādīja, ka vērtē to «pa vidu», jo nevar teikt, ka valdība nerisina problēmas, taču Ministru kabinets ir arī radījis jaunas problēmas, kas samilzušas saistībā ar iespējamo nodokļu reformu, lai gan eksperti apgalvo, ka nekādas nodokļu reformas pēc būtības nav, ir gaidāmas izmaiņas. Eksperts akcentēja, ka milzīgu sašutumu izraidīja lēmums samazināt iemaksas otrajā pensiju līmenī uz nākamo pensionāru rēķina. Salīdzinoši neilgā laikā portālā «Manabalss.lv» savāca 15 000 parakstu pret šādu iniciatīvu, kas parāda, ka sabiedrībai tas ir sāpīgs jautājums.

Rozenvalda ieskatā, strīdi, neapmierinātība saistīta ar to, ka valdība nav pildījusi vienu solījumu. Ja skatās uz valdības deklarāciju, tajā ir punkts, ka valdība mainīs valsts budžeta veidošanas principus, izvirzot skaidrus, saredzamus mērķus, taču, pēc eksperta paustā, gada laikā nekāda kustība uz jauniem budžeta veidošanas principiem nav vērojama.

«Kā noprotu, nākamā gada budžetā finansējums nozarēm ir iezīmēts bez dziļāka izvērtējuma. Laikā, kad būs jāpalielina izdevumi aizsardzībai, notiek izmisīgi centieni atrast naudu. Tas neizskatās pēc stratēģiskas ievirzes, uz nopietnu finanšu sistēmas pārkārtošanu, lai varam būt konkurētspējīgi,» teica politologs.

Viņš pieminēja arī komunikāciju, par kuru runājusi gan Siliņa, gan Valsts prezidents, taču Rozenvalds piedāvā paskatīties uz šo jautājumu no citas puses. Runa ir par «Rail Baltica» un «airBaltic» problēmu risināšanu, jo gan dzelzceļa projekts, gan nacionālā aviokompānija nopietni var ietekmēt sabiedrības labklājību un turpmāko valsts ekonomisko attīstību.

Eksperta ieskatā, pārmetumus neatbilstošā komunikācijā jāadresē ne tikai satiksmes ministram, bet arī Siliņai. Viņš pieminēja premjeru Kariņu, kurš nereti rīkojās kā dispečers, kurš vairāk vai mazāk kaut ko saskaņo, taču atbildību nes tikai ministri. Pēc Rozenvalda paustā, «zināmas tradīcijas nezūd» un Kariņa rīcības iezīmes vērojams arī Siliņas faktiskā «aiziešanā no komunikācijas».

«Manuprāt, kad tika runāts par «Rail Baltica» un «airBaltic», galvenie vārdi bija jāsaka Ministru prezidentei. Briškens varēja sēdēt blakus un vajadzības gadījumā papildināt, ņemot vērā to, ka valdības augstākā amatpersona var pilnībā nezināt visu, taču viņai ar savu autoritāti bija jāprezentē lēmumi kā valdības, nevis Briškena, kā to varēja noprast,» sacīja politologs.

Viņaprāt, jaunās valdības nodomi bija labi un nevar teikt, ka tā būtu izgāzusies. Tieši otrādi, neskatoties uz ideoloģiskajām atšķirībām, valdības partneri ir parādījuši spēju saprātīgi piekāpties. Eksperts uzsvēra, ka vairāk būtu jāparādās valdības kopīgajam viedoklim, tāpat nevar apgalvot, ka valdībai ir izdevies atrisināt visus jautājumus.

Viņš norādīja, ka valdības priekšā ir daudz vairāk grūti risināmu problēmu nekā pirms gada. Tas ir saistīts gan ar mēģinājumiem reformēt nodokļu sistēmu, gan ar to, ka nākamo gadu laikā šai un arī nākamajām valdībām būs jāatrisina «Rail Baltica» jautājums.

Viņš akcentēja, ka ne tikai Siliņas valdībai, bet arī politiskajai elitei, trūks stratēģisks skatījums. Rozenvalds uzsvēra, ka Valsts prezidenta vēlēšanas parādīja, ka tika noslēgtas zināmas vienošanās, kas paredzēja koalīcijas partneru maiņu, kas arī notika. Viņš atzīmēja, ka valdība tika veidota uz šādiem pamatiem.

«Diemžēl mēs kārtējo reizi redzam nespēju skaidri noformulēt, ko mēs gribam. Tas, ka ir vēlme palielināt konkurētspēju, ir gana vispārīgi, runa ir par to, kā to panākt. [..] Valdības reakcija uz konkrētiem procesiem un notikumiem ir situatīva, bez skaidri saprotama un sabiedrībai nokomunicēta mērķa,» sacīja eksperts.

Runājot par izaicinājumiem, ar kuriem nākamo mēnešu laikā varētu sastapties Siliņas valdība, politologs uzsvēra, ka ir divi galvenie jautājumi, kā atrast finansējumu «Rail Balica» projekta īstenošanai, un kā veiksies ar nākamā gada budžeta izveidošanu.

Aicināts komentēt valdības stabilitāti, politologs sacīja, ka valdība būs stabila līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai. Viņš netic, ka, pat neskatoties uz pausto kritiku, Brišknes tiks nomainīts, jo «Progresīvie» skaidri paziņoja, ka viņiem tas ir principiāls jautājums un ka viņi stāvēs par savu ministru.

Rozenvalds piebilda, ka ar pašreizējo politisko spēku izkārtojuma Saeimā, nevar izveidot citu valdību bez «Jaunās vienotības». Tāpat viņš šaubās, ka «Jaunā vienotība» labprātīgi nomainītu «Progresīvos» un «Zaļo un zemnieku savienību» pret Nacionālo apvienību un «Apvienoto sarakstu», ņemot vērā, ka iepriekšējās valdības laikā šie abi politiskie spēki bloķēja lēmumu pieņemšanu un izturējās pret «Jauno vienotību» gandrīz kā pret mazākumpartneri.

Aicināts novērtēt valdības darbu ar atzīmi, politologs sacīja, ka atzīme varētu būt star piecām un sešām ballēm, uzsverot, ka valdības darba sākums bija ievērojami labāks nekā turpinājums. Tāpat valdība izdarīja to, ko sākumā bija solījusi.

Šodien aprit gads kopš strādā «Jaunās vienotības» politiķes Siliņas vadītā valdība, kas ir 42.Ministru kabineta sastāvs Latvijā un 22.kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Siliņas valdības koalīciju veido «Jaunā vienotība» (JV), ZZS un «Progresīvie». JV valdībā ir astoņi pārstāvji, ZZS — četri, bet «Progresīvajiem» — trīs ministri. Salīdzinoši ar pirms gada apstiprināto valdības sastāvu ārlietu ministra postenī Krišjāni Kariņu (JV) ir nomainījusi Baiba Braže (JV), bet kultūras ministres amatā Agnesi Loginu (P) ir nomainījusi Agnese Lāce (P).