Viņaprāt, pašlaik netiek nopietni domāts par «Progresīvo» nomaiņu valdībā. Eksperts norādīja, ka nesen izskanējušie lūgumi Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) vērtēt satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) un aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) darbu saistāmi ar problēmām viņu pārvaldītajās jomās. «Cik lielā mērā tas saistās ar veiksmīgu vai neveiksmīgu ministru darbu, tas ir pietiekami diskutabls jautājums,» pauda Rozenvalds, vēršot uzmanību drona nokrišanas gadījumam Gaigalavas pagastā, kā arī «ļoti sāpīgajiem jautājumiem» par «Rail Baltica» un «airBaltic».
Rozenvalds atsaucās uz neseno Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) interviju žurnālam «Ir», norādot, ka premjere gaida aktīvu darbību kā no satiksmes, tā aizsardzības ministra.
Politologs norādīja, ka šajos jautājumos «būtu dīvaini, ja no Ministru prezidentes nedzirdētu kritiku». «Sabiedrība acīmredzami ir satraukta gan par «Rail Baltica», gan par «airBaltic» (..). Līdz ar to no viņas [premjeres] puses ir pilnīgi normāli, ka ir jābūt reakcijai, bet tā reakcija, ar ko man pēdējā laikā bijusi iespēja iepazīties, neliecina, ka (..) «Progresīvos» valdībā nomainīs,» viņš sacīja.
Tāpat politologs norādīja uz tendenci, ka «Progresīvo» virzienā bieži tiekot vērsta kritika, ņemot vērā politiskā spēka pārliecību, kas ir pretēja sabiedrībā dominējošajai konservatīvajai pārliecībai. Viņš atgādināja, ka agrāk daudzi kritizēja «Saskaņu», bet tagad tā Saeimā vairs nav pārstāvēta, līdz ar to tiek kritizēti «Progresīvie».
Vērtējot kultūras ministres Agneses Lāces (P) darbu, Rozenvalds norādīja, ka, viņaprāt, ministre ļoti cenšas, tāpat kā cenšas visi «Progresīvo» ministri, taču šajā situācijā jāuzdod jautājumi par kultūras nozares stāvokli kā tādu, un, vai tad, kad šo nozari pārvaldīja Nacionālās apvienības (NA) ministri, bija «stipri labāk». «Es par to nedaudz šaubos,» sacīja Rozenvalds.
Viņa ieskatā, runājot par valdības stabilitāti, drīzāk varētu būt sagaidāma nevis «Progresīvo» nomaiņa pret kādu citu partiju, bet gan koalīcijas paplašināšanās, pievienojoties «Apvienotajam sarakstam» (AS). «Tas, manuprāt, pašreiz varētu būt variants, kas, iespējams, tiek apspriests arī kuluāros, vismaz zināmas liecības par to ir, ka viņi [AS] izsakās, ka varētu būt ieinteresēti strādāt valdībā,» pauda Rozenvalds.
Politologs vērsa uzmanību, ka, ja agrāk galvenais šķērslis AS darboties valdībā bija cīņa par vienu un to pašu elektorātu ar Zaļo un zemnieku savienību, tad pašlaik, ņemot vērā, ka abas partijas ir gatavas kopā startēt pašvaldību vēlēšanās Jelgavā, tad arī valdībā viņi, visticamāk, varētu sastrādāties.
«Ir pilnīgi skaidrs, ka tuvākajā laikā nekas ar valdību nenotiks, ņemot vērā to, ka vēl ir aktuāls jautājums par budžetu, un līdz ar to būtu galīgs neprāts «šūpot laivu», bet arī nākotnē drīzāk varētu gaidīt valdošās koalīcijas paplašināšanos, nevis tās rokādes,» vērtēja Rozenvalds.
To, vai valdība spēs noturēties līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, politologs droši galvot nevarēja, taču līdz gada beigām, viņa ieskatā, tā noteikti noturēsies.
Rozenvalds norādīja, ka «neviena valdība pašreizējā Saeimas izkārtojuma ietvaros nevar tikt izveidota bez «Jaunās vienotības» (JV)». «Runājot par JV, gribētu teikt, ka tai pašreizējā koalīcijā ir pietiekami komforta — daudz komfortablāk, nekā bija iepriekšējā koalīcija Krišjāņa Kariņa laikā ar NA un AS, kas bloķējās savā starpā un bremzēja vairākus jautājumus, kas JV bija izdevīgi,» sacīja Rozenvalds.
Viņa ieskatā, JV labprāt koalīciju paplašinātu, ņemot vērā pēdējos notikumus Saeimā, kad kvoruma trūkuma dēļ tā nenobalsoja par steidzamības noteikšanu likumprojektam «Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam».
«Līdz ar to viņi [JV] būtu ieinteresēti koalīciju paplašināt, un paplašināt caur AS, bet veidot rokādes ir mazliet riskantāk, nemaz nerunājot par atspēlēšanu atpakaļ, iekļaujot valdībā NA — man liekas, tas būtu visnekomfortablākais variants JV,» vērtēja politologs.
Jau ziņots, ka intervijā žurnālam «Ir» premjere izteikusies, ka satiksmes ministram Briškenam ir uzticēta ļoti izaicinoša nozare, un viņam «līdz budžeta pieņemšanai noteikti jāparāda rezultāts».
Lūgta vērtēt ministru darbu kopumā un konkrēti aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) un satiksmes ministra Briškena darbu, Siliņa izvērsti pievērusies tieši pēdējam: «Man ir uzdoti jautājumi par satiksmes ministru. Viņam ir ļoti izaicinoša nozare. Ne vienmēr sniegums ir tāds, kādu man ir gribējies redzēt rezultātu. Ļoti vērtēju cilvēkus pēc tā, kāds ir darba rezultāts. (…) Rezultāts noteikti būs tas, ko es ļoti vēlos sagaidīt.»
Vērtējot finanšu ministra darbu, Siliņa Ašeradenu izcēlusi kā pieredzējuši politiķi un vizionāru. «Finanšu ministrija vienmēr būs tā, kuru visi gribēs mazliet pakritizēt, ja nebūs tik daudz finansējuma, kā gribētu. Ja slavētu finanšu ministru, man pat rastos aizdomas, ko viņš dara nepareizi,» sacījusi premjere, «Arvils ir vizionārs. Viņam ir daudz labu ideju, un viņam noteikti vajag apkārt komandu, kas var šīs idejas realizēt. Tādā veidā mēs šobrīd strādājam.»
Savukārt Sprūds esot «saņēmis kā dāvanu aizsardzības nozari», kura šobrīd ieņem pilnīgi citu publicitāti un citu finansējuma apjomu nekā iepriekš. «Valdība ir panākusi vairāk nekā 3% no IKP [aizsardzībai], un tas nozīmē, ka sabiedrība daudz vairāk pieprasa atbildību, caurskatāmību, lēmumu skaidrošanu un stingru nostāju. Arī ātrumu, jo aizsardzības nozarē šobrīd ir vajadzīgs cits ātrums, nekā tā pieradusi strādāt. Un sadarbību ar citām nozarēm,» teikusi Ministru prezidente.
Vaicāta, vai Sprūds tiek galā ar šiem uzdevumiem, Siliņa teikusi: «Domāju, ka viņam ir daudz izaicinājumu, tas tiešām ir liels apjoms. Viņš ļoti cenšas, bet es domāju, ka reizēm vienkārši ir jāatzīst, ka kaut ko nevar.»
Kopumā vērtējot, vai viņas vadītā valdība nostrādās līdz nākamajām vēlēšanām, Siliņa atteikusi, ka niecīgais balsu vairākumus Saeimā neesot tas, kas noteiks viņas valdības ilgmūžību. «Daudzas valdības Eiropā strādā vispār mazākuma valdībā, un ļoti labi strādā. Noteicošais ir tas, vai spējat sastrādāties. Līdz šim to esam varējuši,» sacījusi politiķe, «protams, divas partijas koalīcijā ir pieredzējušākas. Vienai šis ir pirmais valdības laiks, un ir ļoti daudz izaicinājumu. Tas nav vienkārši, bet tas mums iedod arī jaunus aspektus, liek paskatīties uz lietām citādi.»
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.