Politologs: Neskatoties uz neveiksmēm ar vakcināciju, koalīcija pagaidām joprojām ir gana stipra

Viņš akcentēja, ka koalīcijas politisko loģiku lielā mērā nosaka matemātika — cik balsis šai koalīcijai ir parlamentā un kādi ir matemātiski un ideoloģiski alternatīvie risinājumi. Rajevska ieskatā, koalīcijas partneri «nav novesti» līdz tādai situācijai, ka viņi būtu gatavi meklēt partnerus ārpus savas koalīcijas robežām.

Vērtējot premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) un citu valdības locekļu veltītos pārmetumus veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) un to, vai tas neliecina par nepieciešamību ministram atstāt amatu, politologs atzīmēja, ka ir ļoti grūti «iekāpt veselības ministra kurpēs».

Ja gadījumā Pavļuts atteiktos no veselības ministra amata, tas, no vienas puses, apliecinātu viņa pilnīgu politisko nespēju, bet vienlaikus, no otras puses, pasargātu Pavļutu, jo sabiedrība Latvijā saudzē tās personas, kuras ir uzņēmušās politisko atbildību, pauda Rajevskis.

«Ja veselības ministrs uzņemtos politisko atbildību par šo fatālo neveiksmi un atkāptos no amata, iespējams, tas pat pozitīvi ietekmētu viņa un arī viņa pārstāvētās partijas tēlu. Šis ir grūti atbildams jautājums, tomēr, manuprāt, visam šim procesam turpinoties, ministrs riskē ar to, ka Ministru prezidents varētu vienā brīdī palūgt viņu aiziet,» sacīja Rajevskis.

Viņš piebilda, ja premjers prasītu veselības ministra demisiju, tas automātiski nenozīmētu koalīcijas sabrukumu, jo Kariņš jau padzina iepriekšējo veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) par viņas kļūdām. Rajevska ieskatā, nav neiespējami, ka premjer varētu padzīt vēl vienu veselības ministru, kurš nespēj darīt savu darbu un par kuru neapmierinātību izsaka ļoti daudzi — sākot ar parlamenta deputātiem un koalīcijas partneriem un beidzot ar sabiedrību, vēlētājiem un masu medijiem.

Jautāts, kāds ir iespējamais iemesls jau divu veselības ministru sarežģījumiem saistībā ar Covid-19 radītajiem izaicinājumiem, politologs pauda uzskatu, ka lielākā problēma ir «fundamentāla neprasme vadīt». Viņš uzsvēra, ka vērojams pieredzes trūkums darbā krīzes situācijās, jo tādu cilvēku Latvijā, kas māk strādāt šādos apstākļos, nav daudz. Tāpat iespējamais iemesls varētu būt nespēja risināt kadru jautājumu.

«Ministrs ir viena lieta, bet pavisam kaut kas cits ir aparāts, kurš īsteno ikdienas darbu. Izskatās, ka Veselības ministrijas (VM) aparāts ir gaužām švaks, jo problēmas ir ne tikai ar Covid-19, bet arī, piemēram, ar gripas vakcīnām un centieniem šo jautājumu paslaucīt zem tepiķa. Mēs redzam, ka ir virkne situāciju, kur VM savā esošajā veidolā, struktūrā, ar esošajiem cilvēkiem nav īsti spējusi tikt galā,» uzsvēra politologs.

Rajevskis arī norādīja, ka Pavļuts ir vājš veselības ministrs, kurš nespēj īstenot kadru politiku un saredzēt, kurās vietās viņam būtu jāpieliek roka, piemēram, nomainot personālu, lai uzlabotu ministrijas darbību.

Runājot par to, kā neveiksmes ar vakcināciju varētu ietekmēt Pavļuta pārstāvētās partijas izredzes pašvaldību vēlēšanās, politologs skaidroja, ka šis jautājums jāskata vairākās daļās. Runājot par pašvaldību vēlēšanām kopumā, viņa ieskatā, vietējām partijām un lokāliem līderiem nāk par labu tas, ka nacionālā līmeņa partijām ir slikti reitingi un zema popularitāte. Rajevska ieskatā, tas viennozīmīgi uzlabos vietējo partiju iespējas.

Savukārt, raugoties uz situāciju ilgtermiņā, Rajevskis vērsa uzmanību, ka, iespējams, sabiedrības protests pret esošo valdību pārvērtīsies klusējošā sabotāžā, kad cilvēki neies vakcinēties nevis tāpēc, ka baidītos no Covid-19, bet tāpēc, lai izrādītu savu protestu un mēģinātu ieriebt valdībai. Tas varētu ietekmēt Saeimas vēlēšanu kampaņu un, pēc Rajevska domām, tas būs milzīgs sitiens pa esošajām partijām, bet liels pluss jaunpienākušajiem populistiem un dažāda veida solītājiem.