Politologs: Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās izgaismo koalīcijas vājumu un JV iekšējās nesaskaņas

Politologa skatījumā, šo procesu jāskata no Latvijas Bankas prezidenta kandidātu virzīšanas pirmā «piegājiena». Kā atzīmēja Rajevskis, pirmajā «piegājienā» problēma bijusi, ka JV iekšējo nesaskaņu dēļ nespēja pildīt valdošās partijas funkciju. Kā skaidroja politologs, tika sagaidīts, ka JV nosauks kandidātu saviem partneriem un tad par to vienosies, un iekšēji dažādi kandidāti tikuši saukti, taču partija nespējusi vienoties par kandidātu.

«Redzot šo JV nespēju, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izmantoja iespēju, lai parādītu saviem vēlētājiem, ka viņi ir atbildīga partija (..) un nosauca savu kandidātu [«Attīstības finanšu institūcijas Altum» valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu],» sacīja Rajevskis, piebilstot, ka, viņaprāt, tas ZZS veidojis negaidītu situāciju, jo, nosaucot kandidātu, viņi pavēruši iespēju opozīcijai šķelt koalīciju.

«Bija situācija, ka opozīcija varēja ievēlēt ZZS kandidātu [Bērziņu], atstājot JV un «Progresīvos» ar savu kandidātu [iepriekšējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku] malā. Tas tiešām uzreiz parādīja, ka tam kā sekas varētu būt nopietnas problēmas koalīcijā, tas varēja izraisīt arī valdības krišanu, un tajā mirklī, viņi [koalīcija] atsauca savus kandidātus, lai saglabātu mieru koalīcijā, neļautu opozīcijai plaisu starp viņiem padziļināt,» sprieda politologs.

Savukārt pievēršoties otrajam Latvijas Bankas prezidentu kandidātu virzīšanas «piegājienam», Rajevskis norādīja, ka tas vairāk iezīmējis problēmas koalīcijā. «Ja «Progresīvie» nemainīgi atbalstīja Mārtiņu Kazāku, tad process, kur ZZS ar JV meklēja kandidātu, parādīja, ka [šīm partijām] ir dažādi uzstādījumi un dažādas prioritātes,» pauda Rajevskis.

Viņš pauda uzskatu, ka JV meklējusi kandidātu, kas būtu viņiem kā valdošajai partijai ilgtermiņā ērtāks, bet ZZS mēģina atrast kandidātu, kurš atbilst viņu standartiem, palīdzētu sasniegt viņu nosaukts ekonomiskos mērķus.

Savukārt šos apstākļus «ļoti labi izmantojusi» opozīcija, kā savu kandidātu izvirzot Kazāku un nostādot koalīciju «vēl neērtākā situācijā», vērtēja politologs. «»Progresīvie» visu laiku konsekventi ir atbalstījuši Mārtiņu Kazāku, un JV, lai kaut kā «saglabātu savu seju», nekas cits neatlika kā atbalstīt šajā gadījumā opozīcijas kandidātu, kas iepriekš bija viņu kandidāts, un neļaut šai krīzei padziļināties, novest pie tā, ka valdības koalīcija ir diezgan rīcībnespējīga,» sacīja Rajevskis.

Vērtējot ZZS turpmāko rīcību, Rajevskis prognozēja, ka partiju apvienība varētu iet «diplomātisko ceļu» un izvēlēties brīvo balsojumu.

Savukārt vērtējot koalīcijas stabilitāti, politologs norādīja, ka vājuma pazīmes, kuras redzamas caur šo procesu, varētu likt domāt, ka būs kādas izmaiņas. Vienlaikus viņš pauda, ka valdības krišana nenotiek, un tas, kas notur to «pie dzīvības», ir tas, ka neesot skaidrības, kurš varētu būt nākošais premjers. «Pie esošā Saeimas sastāva (..), ir jāsaprot, ka galvenais spēks tomēr joprojām ir JV, un, krītot valdībai, domāju, ka gan «Progresīvie», gan ZZS kā potenciālie partneri arī nākošajā koalīcijā, grib saprast, kas no JV varētu būt nākošais [premjera amata] kandidāts,» vērtēja politologs.

Rajevskis norādīja, ka, pēc viņa domām, kāda cita partija nevar veiksmīgi ieņemt premjera amatu situācijā, kad JV tāpat būs tā partija, kura «diriģēs» parlamentu.

Vērtējot Valsts prezidents Edgara Rinkēviča iniciatīvu Latvijas Bankas prezidenta amata virzīšanu nodot Valsts prezidentam, politologs norādīja, ka šīs kārtības maiņa koalīcijas vājuma dēļ, ir diskutabls jautājums. Politologs uzsvēra, ka koalīcijas vājums pastāv tādēļ, ka tai ir tikai divu balsu pārsvars pār opozīciju.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd ir «ļoti rīcībspējīgs Valsts prezidents», taču ir bijuši prezidenti ar zemāku rīcībspēju, un tad šo jautājumu atstāt izlemšanai «klusos kabinetos Rīgas pilns mūros, varbūt arī nav tas veiksmīgākais veids, kā demokrātiskā valstī izvirzīt vienu no augstākajām amatpersonām».

Kā ziņots, Kazāka kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai Latvijas Bankas prezidenta amatā pagājušajā nedēļā izvirzīja Saeimas opozīcijā esošais «Apvienotais saraksts» (AS) un Nacionālā apvienība (NA). Valdošā koalīcija bija nolēmusi vienoties par vienu kopīgu kandidātu un piektdien paziņoja, ka šī kandidāte varētu būt Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Tomēr jau pirmdien valdošajā koalīcijā ietilpstošā ZZS atteicās atbalstīt Purgaili un, to uzzinādama, viņa savu kandidatūru atsauca, bet uzreiz pēc tam JV un «Progresīvie» paziņoja, ka atbalstīs opozīcijas kandidātu Kazāku. Līdz ar to Kazāka ievēlēšanai amatā varētu būt vismaz 61 Saeimas deputāta balss, kas ir pietiekami.

Kazāku apstiprināšanai uz otro pilnvaru termiņu Latvijas Bankas prezidenta amatā JV un «Progresīvie» virzīja jau pagājušā gada nogalē, kad viņam šķēršļus lika koalīcijā ietilpstošā ZZS, izvirzot savu kandidātu. Opozīcijas partijas par Kazāku balsot toreiz nebija gatavas, un beigās visi koalīcijas partneri savus kandidātus atsauca, paziņojot, ka tomēr centīsies vienoties par kopīgu, bet citu kandidātu.