Politologs: Kulberga aktīvā komunikācija skaidro AS reitinga kāpumu

Viņš uzsvēra, ka partijas, kuras patlaban atrodas reitinga augšgalā, var sadalīt vairākās grupās. Runājot par ieguvējiem, Rozenvalda ieskatā svarīgs faktors bija valdības izveidošana un jaunā Ministru kabineta darba sākšana, no kura ieguva AS, kurai patlaban ir trīs procentpunktu pieaugums.

Rozenvalda ieskatā AS kāpums saistīts arī ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) zaudējumiem reitingā. Pirmkārt, pēc politologa domām, ZZS zaudē atbalstu saistībā ar partijas rīcību Evikas Siliņas valdībā un maksā arī par skandāliem, kas saistīti ar bijušo zemkopības ministru Armandu Krauzi. Otrkārt, viņaprāt, nozīme ir tam, ka AS un ZZS elektorāts lielā mērā pārklājas, tāpēc viena spēka ieguvums lielā mērā nozīmē otra zaudējumu, lai gan, pēc Rozenvalda paustā, tas nav vienīgais ietekmējošais apstāklis.

To pašu dinamiku politologs saskata arī «Jaunās vienotības» (JV) reitinga kritumā par 1,7 procentpunktiem. Viņš norādīja, ka partija, kas ar savu rīcību pati izbeigusi savas valdības darbību, zaudē arī reitingā. Otru ieguvēju no valdības veidošanas Rozenvalds saskata Nacionālajā apvienībā (NA), kuras reitings pieaudzis par 1,1 procentpunktu.

Viņaprāt, NA nodemonstrējusi stingru nostāju, kas šķitusi simpātiska nacionālistiski noskaņotam elektorātam. Politologs norādīja, ka NA ministri — iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) un kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) — ar savas rīcības radikālismu jau izsmēluši iespējas virzīties tālāk šajā virzienā, un tas, viņaprāt, pagaidām palīdz veiksmīgi atvairīt radikālāka spēka «Austošā saule Latvijai» izaugsmi.

Otru aspektu, ko, viņaprāt, būtu vērts skaidrot, Rozenvalds saskata politiskā spēka «Suverēnā vara» (SV) popularitātes pieaugumā. Politologs to daļēji salīdzināja ar partiju «Latvija pirmajā vietā» (LPV), tomēr uzsvēra, ka nekādā gadījumā negrib abus spēkus pilnībā pielīdzināt. Abus, viņaprāt, vieno spēja uzrunāt «neapmierināto» vēlētāju daļu, ko raksturo sajūta, ka «mums nekas nesanāk». Pēc Rozenvalda teiktā, LPV šo noskaņojumu uztur galvenokārt ar vēstījumu, ka politiskā spēka līderis Ainārs Šlesers (LPV) «visu saliks pareizajās vietās», savukārt «Suverēnā vara» šajā ziņā, viņaprāt, darbojas ļoti aktīvi.

Rozenvalds izcēla divus aspektus, kas raksturīgi SV. Pirmkārt, pēc viņa domām, politiskais spēks lielā mērā strādā ar krievvalodīgo elektorātu un šajā ziņā pārspēj konkurentus — partijas «Stabilitātei!» un «Saskaņas centru». Politologs uzsvēra, ka SV nedrīkst identificēt tikai ar krievvalodīgo elektorātu, jo daļu darba veic arī «Jaunlatvieši», tādējādi spēks uzrunā arī daļu latviešu elektorāta. Viņaprāt, gan daļai latviešu, gan krievvalodīgo vēlētāju simpātisks ir spēka pārstāvju Rūdolfa Brēmaņa un Jūlijas Stepaņenko «mazliet huligāniskais stils» — epatāža, filmēšanās un mēģinājumi Rīgas domes sēdes pārvērst par izrādi, ko papildina aktīva darbība sociālajos tīklos.

Politologs īpaši izcēla arī «Progresīvos», kuru reitings pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, līdzīgi kā LPV par 0,5 procentpunktiem. Abas partijas jau iepriekšējā aptaujā ierindojās reitinga augšgalā. Rozenvalds vērsa uzmanību uz to, ka divas Siliņas valdības partijas — «Jaunā vienotība» un ZZS — reitingā zaudējušas būtiski, kamēr «Progresīvo», kas arī bija valdībā, atbalsts pieaudzis.

Pēc viņa domām, tas skaidrojams ar to, ka partijai izdodas uzrunāt vēlētāju daļu, kas mazāk pievērš uzmanību «Progresīvo» darbībai valdībā un necer uz lieliem sasniegumiem, taču novērtē skaidru ideoloģisko nostāju un orientāciju uz jaunākā gadagājuma elektorātu. Vai šis elektorāts ieradīsies vēlēšanās un nobalsos, pēc Rozenvalda teiktā, vēl jāredz.

Politologs pieminēja arī «Mēs mainām noteikumus» (MMN) pārstāvja Alvja Hermaņa plaši popularizētos mēģinājumus «glābt Latviju», kas, viņa vērtējumā, pagaidām īpašus panākumus nav nesuši. Rozenvalds norādīja, ka jau trešo reitingu kārtu pēc kārtas MMN atbalsts kuļājas ap 3%, kas nedod lielas cerības piepildīt partijas solījumu iegūt vairāk nekā 50% balsu Saeimā.

Jau rakstīts, ka partiju popularitātes reitingā jūnijā lielākais kāpums bija AS un SV/AJ, liecina pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma veiktā aptauja.

Aptauja veikta no 6. jūnija līdz 16. jūnijam, laikā, kad bija demisionējusi «Jaunās vienotības» (JV) Evikas Siliņas valdība un apstiprināta Andra Kulberga valdība.

Aptaujā piedalījās 1823 Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 75 gadiem visos Latvijas reģionos.