Politiķi pauž sašutumu par Krievijas Valsts domē iesniegto likumprojektu saistībā ar Molotova-Ribentropa pakta slepeno protokolu

Kā aģentūru LETA informēja Saeimā, Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāji ceturtdien, 25.jūnijā, izplatījuši kopīgu paziņojumu par Krievijas Valsts domē iesniegto likumprojektu, kas paredz atsaukt un atzīt par spēkā neesošu PSRS Tautas deputātu kongresa 1989.gada 24.decembra lēmumu, kurā nosodīts Molotova-Ribentropa pakta slepenais protokols. Komisiju priekšsēdētāji paziņojumā pauž pozīciju, ka šāds likumprojekts uzskatāms par Krievijas mēģinājumu izkropļot vēsturi.

Paziņojumā teikts, ka Molotova-Ribentropa pakta slepenais protokols pavēra ceļu prettiesiskai spēka izmantošanai pret kaimiņvalstīm — Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarības atņemšanai, Polijas sadalīšanai starp Vāciju un Padomju Savienību, Padomju Savienības karam pret Somiju un Rumānijas teritoriālās integritātes pārkāpšanai.

«Tas pavēra ceļu Otrā pasaules kara uzliesmojumam, kā rezultātā gāja bojā desmitiem miljonu cilvēku, tika izveidotas nacistu koncentrācijas nometnes un notika holokausts — viena no lielākajām zvērībām cilvēces vēsturē. Tas noveda mūsu Eiropas daļas valstis pie neatkarības un suverenitātes zaudēšanas, to pilsoņiem liedzot fundamentālas cilvēktiesības un pilsoniskās tiesības uz turpmākajām desmitgadēm,» teikts paziņojumā.

Paziņojumā pausta nostāja, ka jaunais federālā likuma priekšlikums, kas balstīts uz deputāta Žuravļova iniciatīvu, neietekmēs viennozīmīgo Molotova-Ribentropa pakta un tā slepenā protokola nosodījumu, starptautisko tiesību kontekstā traktējot to kā nelikumīgu. Tāpat tas neietekmēs vēsturnieku vērtējumu. Iniciatīva tiks lasīta kā nožēlojams vēsturiskā revizionisma mēģinājums, kas veikts uz slepenā protokola šausmīgās traģēdijas upuru piemiņas rēķina, paziņojumā pauž Ārlietu komisiju priekšsēdētāji.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka likumprojektā iestrādāta tāda vēsturisko notikumu interpretācija, kas ir pretrunā vispārzināmiem, vēstures faktos un dokumentos apstiprinātiem notikumiem.

«Tas ir mēģinājums sagrozīt vēsturi, tā tiecoties attaisnot divu 20.gadsimta totalitāro režīmu — staļinisma un nacisma — pastrādātos asiņainos noziegumus. Šādi mēģinājumi ir īpaši bīstami, jo tiecas ne tikai attaisnot, bet pat atbalstīt Krievijas pašreizējo politiku pret Ukrainu, Gruziju un Moldovu, lai pavērtu ceļu uz turpmākiem starptautisko tiesību pārkāpumiem un kaimiņvalstu neatkarības un suverenitātes apdraudējumiem,» pauda Kols.

Paziņojumā Ārlietu komisiju priekšsēdētāji aicina Krievijas Valsts domi un tās iestādes darīt visu, kas ir to spēkos, lai savas attiecības ar kaimiņiem balstītu uz starptautiskajām tiesībām, to suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošanu, uzticības atjaunošanu starptautiskajām attiecībām un labu kaimiņattiecību atjaunošanu mūsu Eiropas daļā. Ceļā uz to pirmais nepieciešamais solis būtu atteikšanās no minētā priekšlikuma izskatīšanas.

Paziņojumā par Krievijas Valsts domē iesniegto likumprojektu atsaukt un atzīt par spēkā neesošu 1989.gada rezolūciju «Par Padomju-Vācijas neuzbrukšanas līguma politisko un juridisko novērtējumu» pausta cerība, ka Krievijas Valsts domes deputāti tagad spēs rīkoties ne mazāk drosmīgi un viedi kā viņu priekšgājēji 1989.gadā.

Paziņojumu parakstījuši Polijas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Zbigņevs Rau, Lietuvas Republikas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Juozs Bernatonis, Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols un Igaunijas Republikas Rīgikogu Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Enns Ēsmā.