Politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu

Tā kā šis nav tikai sociāls, bet arī atkritumu apsaimniekošanas un klimata jautājums, juridiskajos aktos varētu noteikt pienākumu pārtikas veikaliem ziedot norakstītos pārtikas produktus maznodrošinātajiem — tas sasauktos ar plašākiem Eiropas Savienības politikas mērķiem, uzskata politiķe.

Kā informēja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, pašreiz ne mazumtirdzniecības uzņēmums «Lidl», ne mazumtirgotājs SIA «Maxima Latvija» nav paudis gatavību piekrist šādai iniciatīvai, jo veikalos neveidojoties pārtikas pārpalikumi. Savukārt mazumtirgotājs SIA «Rimi Latvija» ir paudis gatavību piekrist šai iniciatīvai, tomēr kopumā pašreiz tās īstenošanai trūkstot resursu.

Jau vēstīts, ka Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) līdzekļu trūkuma dēļ cilvēki ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas, kuras būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem, informēja Labklājības ministrija (LM).

LM Eiropas atbalsta fonda trūcīgākajiem vecākā speciāliste Aurika Stratāne šodienas Saeimas Sociālo un darba komisijas sēdē skaidroja, ka ar pieejamo ESF+ programmas finansējumu līdz 2026.gadam atbalstu sniegt varēs tikai trūcīgajiem, tomēr virkne atbalsta pakalpojumu, kā higiēnas, saimniecības, pārtikas, bērnu higiēnas un mācību piederumu preces ir ar mazu finansiālo ietekmi, tāpēc šie atbalsta veidi pārskatīti netiek un saglabāsies.

Pašlaik no ESF+ atbalsta programmas atlikusī summa līdz 2027.gadam ir 12,2 miljoni eiro. Kopumā izlietoti 67% no kopējās pieejamajiem resursiem, un vidēji tikai pārtikas atbalstam gadā izlietotā summa ir 16 miljoni eiro.

Atbalsta programmu 90% apmērā finansē ES, kamēr no valsts budžeta šim mērķim atvēlētais finansējums ir 3,6 miljoni eiro, pauda Stratāne.

Tāpat viņa norādīja, ka šobrīd «visiem iedzīvotājiem» esot pieejamas zupas virtuves, kuras gan uztur vien dažas nevalstiskās organizācijas un kuras pamatā ir pieejamas lielākās apdzīvotās vietās. Pašvaldības neizmanto iespēju caur trūcīgo fondu tās nodrošināt, aizbildinoties, ka pieprasījums neesot pārāk liels. Pēc Stratānes sniegtās informācijas, 13 pašvaldībās ar trūcīgo fondu atbalstu netiek nodrošināts zupas virtuves pakalpojums. Tuvākajā laikā notiks pašvaldību apzināšana, un divu nedēļu laikā tās sniegšot atbildes par esošo situāciju ar zupas virtuvju nodrošinājumu.