Policija ar izmaiņām regulējumā vēlas paplašināt saskaņotā paziņojuma noformēšanas iespējas

Divas galvenās prioritātes no policijas puses šogad ir samazināt policijas izbraukumu skaitu uz maznozīmīgiem ceļu satiksmes negadījumiem. VP gatavošot izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai atteiktos reaģēt uz šādiem negadījumiem, kur ir iespēja noformēt paziņojumu.

Līdztekus tiek gatavoti priekšlikumi normatīvajā regulējumā attiecībā uz tiem gadījumiem, kad varētu paplašināt saskaņotā paziņojuma noformēšanas iespēju.

Tāpat šogad ir apņemšanās turpināt sākto tehnisko līdzekļu izmantošanas projektu īstenošanu: vidējās kustības ātruma kontroles sistēmas ieviešanu un pārrobežu sodu apmaiņa ar Eiropas Savienību par ceļu infrastruktūras izmantošanu (autoceļu nodeva).

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) priekšlikumi, kas jau ir iesniegti un ko vēlams pārrunāt domnīcās, ir tehnisko līdzekļu konstatēto pārkāpumu izmantošana OCTA polišu prēmiju noteikšanai, elektroskrejriteņu obligāta reģistrācija ar numura zīmēm un OCTA.

Tāpat varētu diskutēt par brīdinājuma ieviešanu par ātruma pārkāpumu tikai līdz 5 km/h. Iecerēts arī diskutēt par automobiļu ar trešo valstu numura zīmēm kontroli ar tehniskiem līdzekļiem un ziemas periodā atļaut riepas tikai ar atbilstošu ziemas marķējumu.

CSDD pārstāvji arī informēja, ka no marta otrās puses Liepājā plānots sākt darboties luksofora aizliedzošā signāla pārkāpuma automatizētajai kontroles sistēmai.

CSDD Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs iezīmēja tā dēvētās «Nulles vīzijas» pamatprincipus un tās ieviešanu Latvijā. «Nulles vīzijas» koncepcijas mērķis ir izveidot ceļu satiksmi, kurā nenotiktu ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem un kurā personas negūtu nopietnus ievainojumus. Atbilstoši vīzijai Latvija apņēmusies līdz 2030.gadam avārijās bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi, bet līdz 2050.gadam panākt, lai negadījumos nebūtu bojā gājušie.

Kreicbergs norādīja, ka «Nulles vīzija» aicina lūkoties nevis uz cilvēciskajiem faktoriem, bet gan pieņemt to, ka gan transportlīdzekļu vadītāji, gan gājēji kļūdās, un meklēt risinājumus, kā kļūdas mazināt. Kļūdas nozīmē sēšanos pie stūres nogurušam, aizdomāšanos, neizpratni un aizmāršību, traucēkļus, kā arī savu spēju un veselības stāvokļa pārvērtēšanu un nepietiekamu pieredzi.

Vienlaikus pārkāpēji ir pārliecināti, ka pārkāpuma pieļaušana tiem nesīs kādu ieguvumu vai gandarījumu, un tie pārāk augstu vērtē savas auto vadīšanas prasmes, bet riskus novērtē kā zemus.

Jau ziņots, ka pērn reģistrēti 19 152 satiksmes negadījumi, kas ir par 419 mazāk nekā pērn. Iemesls šādam kritumam ir policijas aicinājums transportlīdzekļu vadītājus noformēt saskaņotos paziņojumus, jo tas atvieglo policijas resursus, lai varētu reaģēt uz nopietnākiem gadījumiem.

Pērn Latvijā reģistrēts mazākais satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits kopš neatkarības atjaunošanas.

Pērn dzīvību ceļu satiksmes negadījumos zaudēja 115 cilvēki, kas ir par 31 mazāk nekā gadu iepriekš. 2020.gadā dzīvību zaudēja 132, 2019.gadā 147, 2018.gadā 148 cilvēki, 2017.gadā 136, 2016.gadā 157, bet 2015.gadā 187 cilvēki.

Pēdējo gadu dati liecina, ka būtisks bojāgājušo skaits bija laikā no 2004.līdz 2008.gadam. 2004.gadā dzīvību zaudēja 519, bet 2008.gadā — 321 cilvēks.

Pērn visvairāk bojā gājušo cilvēku bija Rīgas reģiona teritorijā — 45. Letālo avāriju raksturojums liecina, ka pārsvarā notikušas sadursmes, uzbraukšana gājējam, apgāšanās un uzbraukšana šķērslim. 24,3% no visiem mirušajiem satiksmes negadījumos bija gājēji.

Pērn avārijās smagi cietuši 429 satiksmes dalībnieki, kas ir par 41 mazāk, savukārt viegli cietuši 3593, kas ir par 45 vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn reģistrēti 949 negadījumi kur automašīnas vadītājs bija reibumā.