Plešs Elksniņam pieprasījis grafiku, kad plānots demontēt divus padomju pieminekļus Daugavpilī

Ministrs vēstulē Daugavpils mēram skaidro, ka 21.jūlijā vērsies pie visām pašvaldībām ar vēstuli, lai tiktu nodrošināta savlaicīga likuma prasību izpilde. 21.jūlija vēstulē ministrs lūdzis visas pašvaldības sagatavot grafiku, kādā termiņā tiks veikta objektu demontāža, un līdz 5.augustam to iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).

29.jūlija vēstulē Daugavpils domes priekšsēdētājs Elksniņš VARAM informējis, ka, lai sagatavotu attiecīgu grafiku, ir nepieciešama papildu informācija no atbildīgajām valsts institūcijām.

Pašvaldība 26.jūlijā vērsusies Kultūras ministrijā un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP) un lūgusi izsniegt pašvaldībai likumā paredzēto izvērtējumu par objektu «Piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem» un «Piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem, piemineklis Sarkanās armijas 360.strēlnieku divīzijas karavīriem» un sniegt atzinumus par demontējamo objektu kvalifikāciju atbilstoši likuma 6. panta otrajai vai piektajai daļai.

Likuma «Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā» 5.panta pirmā daļa paredz, ka, izvērtējot objekta atbilstību šā likuma 3. pantā noteiktajiem kritērijiem, tiek noskaidrots tā tapšanas laiks, uzstādīšanas mērķis un ideoloģiskais vēstījums, novietojums (ietekme uz publisko vidi), kā arī tā oriģinālo detaļu vai fragmentu mākslinieciskā vērtība, arhitektoniskā kvalitāte vai tā kultūrvēsturiskā vai izglītojošā nozīme. Pirms objekta demontāžas tiek veikta tā fotofiksācija un objekts tiek dokumentēts. Ja demontējamā objekta oriģinālajām detaļām vai fragmentiem ir mākslinieciska vērtība, arhitektoniska kvalitāte vai kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme, objekts pirms tā demontāžas dokumentējams, izmantojot trīsdimensionālo lāzerskenēšanu.

Likuma sestā panta otrā daļa nosaka, ka, ja demontējamais objekts klasificējams kā kultūrvēsturiska inženierbūve, tā demontāžai piemēro būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos paredzēto kārtību — paziņojums par būvniecību.

Likuma sestā panta piektā daļa nosaka, ka, ja objekts ir klasificējams kā ārtelpas labiekārtojuma elements, tā demontāžai nepiemēro būvniecību regulējošus normatīvos aktus.

Atbildot uz pašvaldības lūgumu izsniegt demontējamo objektu izvērtējumu, NKMP informēja, ka padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu izvērtēšanas darba grupa, kuras sastāvā ir pārstāvji no NKMP, Latvijas Okupācijas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības, izvērtēja pašvaldības teritorijā esošus objektus.

Atbildot uz pašvaldības lūgumu atbilstoši likuma 6.panta otrajai vai piektajai daļai sniegt atzinumu par demontējamo objektu kvalifikāciju, NKMP esot informējusi, ka demontējamie objekti atbilst likuma 6.panta otrajai daļai un klasificējami kā kultūrvēsturiska inženierbūve atbilstoši arī Būvniecības likuma 1.panta 3.apakšpunktam.

Vienlaikus NKMP sniegusi informāciju, ka viens no demontējamiem objektiem — «Piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem» 18.novembra ielā, atbilstoši likuma 5.panta pirmajai daļai ir dokumentējams, izmantojot trīsdimensionālo lāzerskenēšanu, un to, ka lāzerskenēšana varētu tikt īstenota laika periodā līdz 16.septembrim.

Pleša ieskatā trīsdimensionālā lāzerskenēšana nav par pamatu lēmumam konkrēto objektu nedemontēt, līdz ar to, neskatoties uz faktu, ka NKMP plāno veikt šādu darbību, pašvaldība jau šobrīd varot organizēt iepirkumus, plānot un veikt citas organizatoriska rakstura darbības attiecībā uz nojaucamo objektu, lai pēc lāzerskenēšanas pabeigšanas to savlaicīgi varētu demontēt.

NKMP skaidrojusi VARAM, ka vienīgās darbības, kas nav veicamas līdz objekta trīsdimensionālās lāzerskenēšanas pabeigšanai, ir objekta fiziska demontāža, citu ierobežojumu nav.

Plešs Elksniņam pieprasījis 20 dienu laikā iesniegt grafiku, kādā tiks demontēti abi nojaucamie objekti, detalizētu informāciju par jau veiktajiem pasākumiem, lai ne vēlāk kā likumā noteiktajā termiņā un likumos noteiktajā kārtībā tiktu veikta objektu demontāža. Plešs no Elksniņa gaida arī izvērstu, detalizētu informāciju par finansējuma avotiem, ko pašvaldība plāno izmantot, lai izpildītu likumā noteiktās prasības un rīcības plānu ar pasākumiem, atbildīgajām personām un termiņiem, kādos plānots veikt darbības, lai demontējamie objektu tiktu demontēti pašvaldības iesniegtajā grafikā norādītajā gala termiņā.

Plešs vēstulē uzsvēris, ka, ja pašvaldības domes priekšsēdētājs un pašvaldības dome nepārtrauks bezdarbību likumā noteikto pienākumu izpildē, kā arī turpinās kavēt ministrijai likumā paredzēto uzraudzības funkciju veikšanu, nesniedzot prasīto informāciju, ministrija vērtēšot pašvaldības domes un domes priekšsēdētāja atbildību par likumu un tajā noteikto pienākumu nepildīšanu.

Jau ziņots, ka Daugavpils dome 30.jūnijā nolēma vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot likuma «Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā» atbilstību Satversmei. Pēc Elksniņa vārdiem, lēmumam par pieminekļu demontāžu jāseko lēmumam par finansējuma piešķiršanu pašvaldībām šo uzdevumu izpildei, taču finansējums šim uzdevumam neesot piešķirts.