Plāno izstrādāt jaunu sarakstu ar precēm, kuru ievešana vai izvešana no Latvijas var apdraudēt nacionālo drošību

Ministrija norāda, ka, sākoties Krievijas agresijai Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) ir ieviesusi plašas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat ieviesti liela apjoma preču ierobežojumi, kas varētu tikt izmantotas Krievijas militārās industrijas vai ekonomikas attīstībai, lai turpinātu militāros uzbrukumus un tai pat laikā apdraudētu Latvijas un Baltijas valstu drošību. Neskatoties uz plašajām sankcijām, Krievija joprojām mēģina attīstīt savu militāro industriju, iegādājoties tās preces, kas nav sankcionētas ES ietvaros un par kuru ierobežošanu ES nespēj vienoties.

Piemēram, Krievija joprojām izmanto Latvijas ostas, lai pārvestu tranzītā alumīnija oksīda pulveri, kas ir pamata produkts/bāze Krievijas alumīnija ražošanai. Veiksmīga alumīnija industrijas attīstība Krievijā uzlabo tās ekonomiku, kā arī iespējams dod iespēju izmantot to militārajā industrijā, ņemot vērā, ka Krievijai nav pieejami augstvērtīgi materiāli ES sankciju dēļ, teikts grozījumu anotācijā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir informējusi komiteju, ka veids, kādā Latvijā lielā apjomā prettiesiski tiek izplatītas televīzijas programmas, ir izmantot no Krievijas un Baltkrievijas ievestas televīzijas iekārtas, piemēram, kodu kartes un dekoderus.

2024.gada 22.novembrī Baltijas valstu premjerministri Lietuvas galvaspilsētā Viļņā parakstīja kopēju deklarāciju ar nodomu izstrādāt kopīgu reģionālu sarakstu ar kontrolējamām Ukrainas kaujas laukā atrodamām precēm (preces, kas atrodamas Krievijas kaujas tehnikā), kā arī ieviest ierobežojuma mehānismus normatīvajos aktos to aizliegšanai eksportam uz Krieviju un Baltkrieviju.

Vienlaikus Latvijā šobrīd nav normatīvo aktu, kas paredzētu iespēju aizliegt tādu preču plūsmu (eksportu, importu, tranzītu), kas apdraudētu nacionālo drošību un ar kuru palīdzību varētu ierobežot, piemēram, Krievijas ekonomisko un militāro attīstību.

Ar grozījumiem likums papildināts ar punktiem, kas definē nacionālās drošības preces, to apriti un aprites subjektus.

Tāpat likumā tiks noteikts, ka nacionālās drošības preču sarakstu nosaka Ministru kabinets.

Grozījumi paredz arī papildināt likumu ar jaunu pantu, kas definē nacionālās drošības preču apriti, nosakot, ka nacionālās drošības preču sarakstu pieņem komiteja pēc valsts iestāžu ierosinājuma un ka saraksts paredz aizliegumu preču eksportam, importam vai tranzītam. Komitejai nepieciešams iesniegt pamatojumu, kādēļ preces ir atzīstamas par nacionālo drošību apdraudošām, jādefinē preču veids, kā arī jāsniedz skaidrojums, vai preces aizliegtas eksportam, importam vai tranzītam un uz/no kādām konkrētām valstīm.