Pirmdien informēs par «Rail Baltica» projekta ieviešanas stratēģiju Latvijā

SM norāda, ka patlaban viena no svarīgākajām prioritātēm ir panākt vienošanos par «Rail Baltica» ieviešanas stratēģiju Latvijā, nosakot prioritātes, paredzot pakāpenisku īstenošanu un veidojot sinerģiju ar esošo dzelzceļa infrastruktūru. Tostarp esot sagatavoti risinājumi Rīgas iekļaušanai projekta īstenošanas pirmajā posmā.

SM izveidotajā tehniskajā darba grupā, kas izstrādāja «Rail Baltica» ieviešanas stratēģiju Latvijā, bija iekļauti pārstāvji no Baltijas valstu kopuzņēmuma AS «RB Rail», par «Rail Baltica» izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) un VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz).

Tehniskie risinājumi priekšlikumu veidā sagatavoti tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā un aplēsts arī finansējums, kas nepieciešamas to īstenošanai.

Preses konferencē piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) un SM valsts sekretāra vietniece «Rail Baltica» jautājumos Kristīne Malnača. Priekšlikumu prezentēs pārstāvji no «RB Rail», EDzL un LDz.

Preses konference notiks plkst.10 SM ēkā, Emīlijas Benjamiņas ielā 3.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam «Rail Baltica» projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši «Rail Baltica» izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā «Rail Baltica» pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.