Pirmās instances tiesa prokurori Jurkjāni atzīst par vainīgu neizpaužamas informācijas izpaušanā un piespriež naudas sodu 12 500 eiro apmērā

Tiesa Jurkjāni atzina par vainīgu divu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 329.pantā, un sodīja viņu, piespriežot naudas sodu 12 500 eiro apmērā.

Savukārt viņas vīru tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 300.panta otrajā daļā, un lēma viņu sodīt ar naudas sodu 15 minimālo mēnešalgu jeb 7500 eiro apmērā.

Desmit dienu laikā no šodienas var iesniegt lūgumu sagatavot pilno spriedumu.

Pērn vasarā ģenerālprokurors Juris Stukāns pieņēma lēmumu par virsprokurores atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas. Atbilstoši likumam ģenerālprokurors drīkst atstādināt viņu no amata līdz «krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.»

Tāpat atbilstoši likumam ģenerālprokurors uz atstādināšanas laiku var šādu personu norīkot veikt prokurora palīga pienākumus vai atļaut prokuratūras administratīvajam direktoram norīkot darbam Administratīvā direktora dienestā amatā uz atstādināšanas laiku. Jurkjāne piekritusi norīkošanai citā amatā un patlaban ir juriste-lingviste, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāve Elīna Gudele aģentūrai LETA pavēstīja, ka šobrīd advokāts Jurkjāns nav izslēgts no advokatūras, bet viņa darbība advokatūrā ir apturēta.

Kā liecina apsūdzība, 2020.gadā, īsi pirms sava amata pilnvaru termiņa beigām, tā brīža ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vairākus virsprokurorus informēja, ka pret Jelgavas prokuratūras prokurori Zinaīdu Egli sākts kriminālprocess. Starp virsprokuroriem, kuri dzirdēja šo informāciju, bijusi arī Jurkjāne.

Kādu laiku pēc šīs sanāksmes Jurkjāne, izmantojot publiski pieejamo informāciju, centusies pārbaudīt, vai notikusi šāda prokurora aizturēšana, taču nekonstatēja, ka šāds fakts būtu publiski zināms. Vēl pēc neilga laika Jurkjāne par šo faktu informējusi savu laulāto, advokātu Juri Jurkjānu, kurš šo informāciju nodevis tālāk savai kolēģei.

Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis informāciju par iespējamo informācijas noplūdi, Jurkjāns tika uzaicināts uz biroju liecinieka statusā. Viņam izskaidrotas tiesības, tostarp neliecināt pret sevi vai savu laulāto, taču viņš no tām atteicies un sniedzis liecības. Pratināšanas laikā Jurkjāns esot sniedzis nepatiesu informāciju, proti, ka viņš neesot informēts par sākto kriminālprocesu pret prokurori un ka neesot šādu informāciju izpaudis tālāk, iepriekš skaidroja prokuratūrā.

Prokuratūra, pārbaudot lietas faktiskos apstākļus, nolēma celt apsūdzību abiem Jurkjāniem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, prokurore Evita Masule bija pieņēmusi lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai pret divām personām — virsprokurori par izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu divām personām, proti, par divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma pantā par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un pret viņas dzīvesbiedru advokātu Jurkjānu — par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietvedībā esošajā kriminālprocesā.