Pilsoniskās alianses direktore: Palkovai ir nozīmīgi pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jautājumi

Viņa atzīmēja, ka Latvijas Pilsoniskās alianses līdzšinējā sadarbība ar Palkovu bijusi fragmentāra, tostarp laikā, kad viņa darbojās nevalstiskajā sektorā un Jūrmalas sabiedriski konsultatīvajā padomē.

«Esam iepriekš sākušas sarunas par to, kā akadēmiskie spēki varētu sniegt pienesumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, piemēram, veicinot studentu iesaisti nevalstiskajā sektorā vai to, kā mācību procesā uzdotie uzdevumi varētu palīdzēt nevalstisko organizāciju darbībai, piemēram, ar pētījumiem,» klāstīja Zonberga.

Viņasprāt, ja Saeima lemtu Palkovu ievēlēt šajā amatā, prioritāšu vidū būtu arī pilsoniskās telpas stiprināšana un aizsardzība. Vienlaikus par īpaši nozīmīgiem Latvijas Pilsoniskā alianse uzskata jautājumus, kas skar sabiedrības līdzdalības iespējas, iedzīvotāju uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām un cilvēktiesību ievērošanu.

Kā ziņots, koalīciju veidojošās partijas sadarbības sanāksmē vienojušās tiesībsarga amatam virzīt Palkovu.

Palkovas apstiprināšanu tiesībsarga amatā pašlaik sola atbalstīt koalīciju veidojošās partijas un arī opozīcijā esošais «Apvienotais saraksts» (AS), noskaidroja aģentūra LETA.

«Jaunās vienotības» (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA pavēstīja, ka frakcijas deputāti trešdien vienbalsīgi nolēmuši atbalstīt Palkovas iecelšanu amatā. Pilnu Saeimas frakcijas atbalstu Palkovai iepriekš pauduši arī «Progresīvie».

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA pavēstīja, ka frakcija gatava balsot par Palkovu tiesībsarga amatā. Tieši ZZS pieteica Palkovu šim amatam.

Tāpat rīkoties plāno arī opozīcijā esošais AS. Kā aģentūrai LETA pastāstīja AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars, Palkovai ir «absolūts atbalsts», reizē paužot cerību, ka viņai izdosies gūt Saeimas vairākuma atbalstu.

Līdz ar to Palkovai vajadzētu savākt stabilu balsu vairākumu, lai tiktu apstiprināta amatā.

Savukārt «Latvija pirmajā vietā» (LPV) deputātiem šajā jautājumā būs brīvais balsojums. Tikmēr «Stabilitātei» frakcija ar Palkovu tiksies trešdien, 10.septembrī, un par iespējamo atbalstu lems pēc tam.

Tikšanās ar Palkovu plānota arī Nacionālās apvienības (NA) deputātiem, pēc kā plānots lemt par iespējamo atbalstu, aģentūra LETA uzzināja politiskajā spēkā.

Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un vadošā pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.

Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.

Runājot par prioritātēm tiesībsarga amatā, Palkova aģentūrai LETA norādīja, ka viena no galvenajām ir atjaunot tiesībsarga reputāciju.

Tāpat RSU profesore norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga uzdevumi un struktūra. Pēc Palkovas paustā, tiesībsarga darbība ir jāpadara efektīvāka. Viņa atzīmēja, ka patlaban būtu jāliek citi akcenti.

Jaunas kandidatūras bija jāizvirza, jo Saeima no amata atbrīvoja tiesībsargu Juri Jansonu, kurš pats bija lēmis atkāpties no amata.

Saskaņā ar likumu tiesībsargu amatā apstiprina Saeima pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma, un tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Patlaban gan Saeimā tiek vērtētas likuma izmaiņas, kas tiesības izvirzīt tiesībsarga kandidātu paredzētu arī Valsts prezidentam. Grozījumi gan vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Pēc Jansona atbrīvošanas no amata Tiesībsarga birojs darbu turpina tiesībsarga vietnieces Inetas Piļānes vadībā.