Piketā vairāki desmiti cilvēku pieprasa 1. tipa diabēta pacientus nodrošināt ar sensoriem un insulīna sūkņiem

Atnācējiem bija plakāti ar uzrakstiem «Deputāt, pietiek norakstīt diabēta pacientu darbspēju no valsts budžeta!», «Saeima, prasām apmaksāt glikozes sensorus un sūkņus!», «Saeima, ko nākamo atņemsi diabēta pacientam?», «Valsts neizdarības cena: aklums, nāve, nieru mazspēja, amputācija» un citi.

Aģentūra LETA novēroja, ka pie piketētājiem iznāca veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), iesaistoties asās sarunās. Latvijas Diabēta asociācijas vadītāja Gunta Freimane vaicāja, kāpēc diabēts valstī nevarētu būt prioritāte. Piketētāji pārmeta ministram, ka arī grūtnieces ar diabētu, kam glikozes sensorus kompensē, pie tiem nevar viegli tikt un vajadzīgs komisijas atzinums.

Abu Meri piketētājiem skaidroja, ka patlaban nav pieejama nauda, lai nodrošinātu šo tehnoloģiju apmaksu visiem pacientiem, un variants ir pakāpeniski paplašināt pacientu grupas, kam šīs tehnoloģijas valsts nodrošina.

Sarunā ar piketētājiem Abu Meri teica, ka arī viņam ir radinieks ar diabētu un kādai protestētājai prasīja, vai viņa zina, kādas viņam ir slimības.

LETA

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2026.- 2027. gadam paredz paplašināt valsts apmaksātas nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmas pieejamību atsevišķām 1.tipa cukura diabēta pacientu grupām.

No 2027. gada pirmā pusgada plānots apmaksāt šādas sistēmas 150 pacientiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri tās vai insulīna sūkņus lietojuši līdz 18 gadu vecumam, kā arī vēl 500 pacientiem ar smagām vai biežām hipoglikēmijām, labilu diabēta gaitu vai nopietnām vēlīnām komplikācijām. Plānā norādīts, ka šo pasākumu īstenošanai nepieciešams papildu indikatīvs finansējums.

Kā uzsvērusi VM, tā apzinās, ka nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas diabēta pacientiem ir būtiskas, tāpēc to pieejamība tiek pakāpeniski paplašināta, prioritāri tās nodrošinot pacientiem ar augstāku veselības risku un bērniem. Ministrijā uzsver, ka šāda pieeja izriet no veselības budžeta iespējām.

Patlaban kompensējamo zāļu sarakstā pirmā tipa diabēta pacientiem tiek apmaksāti insulīna preparāti un to ievades sistēmas noteiktām pacientu grupām, medikamenti diabēta komplikāciju ārstēšanai, kā arī jaunie perorālie antikoagulanti insulta profilaksei pacientiem ar ātriju fibrilāciju. Tāpat tiek apmaksātas intravitreālās injekcijas diabētiskās mākulas tūskas ārstēšanai, glikēmijas teststrēmeles ar 75% vai 100% kompensāciju, kā arī inkontinences līdzekļi ar 50% kompensāciju.

Insulīna sūkņi ir pieejami cukura diabēta pacientiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ja tie šo terapiju saņēmuši jau līdz 18 gadu vecumam. Savukārt nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas pieaugušajiem patlaban tiek nodrošinātas noteiktām pacientu grupām, tostarp pacientēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā ar pirmā vai otrā tipa cukura diabētu, kuras saņem insulīna terapiju, kā arī pacientiem pēc orgānu transplantācijas un pēc aizkuņģa dziedzera rezekcijas.

Ministrijā arī uzsver, ka noteikti vairāki virzieni turpmākai diabēta pacientu aprūpes uzlabošanai. Starp tiem ir savlaicīgas cukura diabēta diagnostikas algoritma pilnveide, kritēriju izstrāde pacientu aprūpes sadalei starp ģimenes ārstu un endokrinologu, kā arī diabēta apmācības un diabētiskās pēdas aprūpes kabinetu pieejamības uzlabošana, vienlaikus veicot arī kvalitātes auditus. Šo ieceru īstenošanai būtu nepieciešams papildu finansējums.

Tāpat VM norāda, ka nākotnē paredzēts vērtēt arī nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmu nodrošināšanu noteiktām pacientu grupām no 25 gadu vecuma, taču arī tam būtu vajadzīgs papildu finansējums.

Ministrijā atgādina, ka Latvijā veselības aprūpes publiskais finansējums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, kas būtiski ierobežo iespējas vienlaikus ieviest visas klīniski nepieciešamās iniciatīvas.

Tāpēc VM ikgadējā budžeta procesā iesniedz priekšlikumus papildu finansējumam, tostarp hronisko slimību pacientu aprūpes uzlabošanai, taču ne visi pieprasījumi tiek apmierināti kopējās fiskālās telpas dēļ. Līdz ar to valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības paplašināšana notiek pakāpeniski.

Vienlaikus ministrijā norāda, ka kompensācijas mehānismi Eiropas valstīs atšķiras, tāpēc apgalvojums, ka Latvija ir vienīgā valsts, kur pieaugušajiem sensori netiek kompensēti, nav korekts. VM skaidro, ka dažādās Eiropas valstīs atšķiras gan pieejas, gan kritēriji, gan apmaksas modeļi.

Kā vēstīts, Latvijas Diabēta asociācija sadarbībā ar pacientiem šodien no plkst. 11 līdz 13 rīko piketu pie Ministru kabineta, pieprasot steidzamu valsts rīcību, lai 1.tipa diabēta pacientiem nodrošinātu nepārtrauktās glikozes līmeņa monitorēšanas sensorus un insulīna sūkņus, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Piketa mērķis ir pievērst uzmanību nepieciešamībai nekavējoties paredzēt finansējumu šīm ierīcēm, lai samazinātu diabēta pacientu mirstību un uzlabotu dzīves kvalitāti. Asociācija aicina piketā piedalīties diabēta pacientus, viņu ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un citus atbalstītājus.

Asociācija uzsver, ka sensoru un insulīna sūkņu pieejamība būtiski uzlabotu diabēta kontroli, samazinātu komplikāciju risku un palīdzētu saglabāt pacientu darbspējas. Abu tehnoloģiju izmantošana ilgtermiņā dotu ieguvumu arī valsts budžetam, jo mazinātos izdevumi veselības un sociālajai aprūpei, tostarp neatliekamajai palīdzībai, ārstēšanai stacionārā un dārgu diabēta komplikāciju ārstēšanai.

Lai no 2027. gada šīs tehnoloģijas nodrošinātu par valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešama skaidra politiskā apņemšanās un rīcība, norāda asociācijā. Pēc tās paustā, šāds lēmums ilgtermiņā ne vien uzlabotu pacientu veselības aprūpi, bet arī samazinātu valsts izdevumus veselības un sociālās aprūpes jomā.

Patlaban daudziem pacientiem tehnoloģijas jāsedz no personīgajiem līdzekļiem — glikozes sensori mēnesī izmaksā ap 150 eiro, savukārt insulīna sūkņa iegāde sasniedz ap 6000 eiro, turklāt līdz 300 eiro mēnesī nepieciešami maināmajām detaļām.

Pirmā tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, kurā aizkuņģa dziedzera beta šūnas pārtrauc izstrādāt insulīnu, un tās cēloņi nav saistīti ar dzīvesveidu. Glikozes sensori un insulīna sūkņi paredzēti, lai palīdzētu pacientam ikdienā precīzāk pielāgot ievadītā insulīna devu glikozes līmenim asinīs.