Pieaug alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas dēļ stacionēto pacientu skaits

Viņa vērsa uzmanību, ka kopš 2020.gada Eiropas valstīs, arī Latvijā, Covid-19 pandēmijas laikā vīrusa izplatības samazināšanai ierobežojošo sabiedrības veselības pasākumu piemērošana ir ietekmējusi visas dzīves jomas, tostarp narkotiku un alkohola lietošanu, alkohola un narkotiku tirgu, veselības un sociālo aprūpi. Alkohola un narkotiku pieejamība joprojām ir liela, pateicoties attālinātai iegādei. Vienlaikus pasaulē notiek nepārtraukta jaunu vielu sintezēšana, kas apgrūtina diagnostiku un palielina lietošanas risku.

Valsts policijas dati liecina, ka Latvijā pieaug ārstēto opioīdu atkarīgo slimnieku skaits, kuriem pārsvarā analīzēs tiek konstatēti sintētiskie opioīdi jeb nitazēna grupas atvasinājumi, kas tiek pārdoti kā heroīns, tāpēc bieži lietošana beidzas ar pārdozēšanu un pacienti tiek hospitalizēti. 2023.gada deviņos mēnešos konstatēti 131 (no tām 65 pārdozēšanas) nāves gadījumi narkotiku lietošanas dēļ, no tiem opioīdu lietotāji 105 (pārdozēšanas — 58). Savukārt 2022.gadā bija 54 nāves gadījumi.

Pieaug arī reģistrēto amfetamīna atkarīgo pacientu skaits, kā arī kokaīna lietotāju skaits. Tāpat pieaug reģistrēto vairāku narkotisko un psihotropo vielu atkarīgo pacientu skaits, kā arī reģistrēto dabīgo kanabinoīdu lietotāju un atkarīgo pacientu skaits.

Stirna atzina, ka bieži vien pacienti narkoloģisko ārstēšanu saņem nepilnīgi un novēloti, kā arī iestājas stacionārā ar smagām somatiskām saslimšanām. Turklāt turpina palielināties pacientu skaits ar alkohola psihozēm un psihotiskiem traucējumiem, kā arī aizvien vairāk tiek ārstēti pacienti, kuriem ir duālās diagnozes — psihiatriskās un narkoloģiskās.

Tāpat vēl arvien esot neatrisināti ir jautājumi par narkoloģisko pacientu atbrīvošanu no līdzmaksājumiem un kompensējamo medikamentu saņemšanu. Stirna norādīja, ka maksātspēja ietekmē ārstēšanās ilgumu, kas ir nepietiekošs un līdz ar to palielinās atkārtoti hospitalizēto pacientu skaits, kā arī noslogo cita profila stacionārus, ārstējot ar atkarību izraisošo vielu lietošanu saistītās saslimšanās, traumatismu u.c.

Nav atrisināts arī atskurbtuvju jautājums Rīgā. RPNC tiek nogādāti pacienti reibuma stāvoklī bez medicīniskām indikācijām un bieži slimnīca pilda sociālās funkcijas. Savukārt stacionāra narkoloģiskajā nodaļā pacienti pārsvarā tiek hospitalizēti, kā neatliekami — psihozes, intoksikācijas, smagi abstinences stāvokļi.

Stirna arī atzīmēja, ka valstī nav atrisināts jautājums par bērnu hospitalizāciju psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ. RPNC nav plānojusi nodaļas atvēršanu nepilngadīgajiem, jo nav piemērotu telpu, bet bērni tomēr tiek hospitalizēti.

Patlaban ambulatorā ārstēšana tiek nodrošināta esošā medicīnas personāla kapacitātes robežās. Palielinot speciālistu — ārstu, māsu — skaitu, būtu iespējams palielināt sniegto pakalpojumu apjomu. Mobilā vienība ilgtermiņa farmakoterapijas ar metadonu nodrošināšanai Rīgas pilsētā uzlabotu ārstēšanas pieejamību, uzskata Stirna.

Viņas vērtējumā, svarīgāko un veicamo uzdevumu atkarību ārstēšanā vidū ir paplašināt ambulatorās multiprofesionālās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas, piesaistot psihologus, sociālos darbiniekus, izstrādāt un īstenot valsts apmaksātu ambulatoro psihoterapijas programmu personām ar atkarībām, nodrošināt dienas stacionāra pakalpojumus pacienta motivēšanai tālākai ārstēšanas programmai.

Tāpat būtiski paplašināt un izveidot papildus ilgtermiņa farmakoterapijas kabinetus un mobilās vienības opioīdu atkarīgajiem pacientiem, atbrīvot narkoloģijas pacientus no pacientu līdzmaksājumiem par ambulatoriem un stacionāriem narkoloģiskās ārstēšanas pakalpojumiem, izvērtēt iespēju kompensēt medikamentus pacientiem ar alkohola un narkotisko vielu lietošanas traucējumiem, saņemot narkoloģiskos pakalpojumus.

Stirna norāda, ka svarīgi arī paplašināt stacionārās multiprofesionālās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas, uzlabojot nemedikamentozās ārstēšanas pieejamību, kā arī iegādāties mūsdienīgu aparatūru alkohola, narkotisko un psihotropo vielu identificēšanai bioloģiskajās vidēs gan ārstēšanas procesa nodrošināšanai, gan medicīnisko pārbaužu veikšanai.