Pētnieks: Komunikācijai par dronu incidentiem jābūt pārdomātākai, bet NBS profesionalitāte nav jāapšauba

Viņš atzina, ka līdzšinējā komunikācija ne visos gadījumos ir bijusi veiksmīga un no šiem incidentiem ir jāmācās, bet arī uzsvēra, ka būtu piesardzīgs «ar pelnu bēršanu sev uz galvas».

Viņš gan norādīja, ka aizsardzības budžets aug ļoti strauji, taču darbinieku skaits, kas ar to strādā, īpaši nepalielinās.

«Nāk klāt jaunas funkcijas, vecās netiek atmestas. Tas noved pie tā, ka reizēm ir grūti salikt pareizos akcentus. Vienlaikus ir skaidrs, ka, dzīvojot hibrīdkara apstākļos, blakus reālai karadarbībai, sabiedrībai ir bažas, tomēr profesionāļiem ir jāļauj darīt savs darbs. Tāpat ne visu operacionālo informāciju ir iespējams atklāt, lai kaut kādas sensitīvas lietas nenodotu nedraugiem,» sacīja Kits, komentējot NBS komunikāciju ar sabiedrību.

Kits norādīja, ka attiecībā uz dronu atklāšanu ir redzami spēju iztrūkumi un tie ir steidzami jāmazina. Ir arī pamats kritikai, ka tas nav noticis pietiekami ātri. Tajā pašā laikā pēc katra neveiksmīga gadījuma NBS nevar mainīt savu pieeju, jo arī tā nebūtu ilgtermiņa domāšana. Viņš arī uzsvēra, ka nevar salīdzināt Latvijas situāciju ar Ukrainu, kur karadarbības apstākļos ir daudz dronu operatoru, jo Latvijā šādu iespēju nav.

Vienlaikus Kits uzsvēra, ka, piemēram, militāro tehnoloģiju iepirkumos droši vien ir jāmaina pieeja, un lietas jāspēj pārplānot daudz efektīvāk, nepārtraukti mācoties no Ukrainas pieredzes reālas karadarbības apstākļos.

«Tas, ka neizdodas notriekt dronus, kas ielidojuši Latvijas teritorijā, nav labi. Protams, samērojot, cik izmaksā drons un cik izmaksā tā notriekšana, būs kādi, kas uzdos jautājumu, cik tas ir ilgtspējīgi. Tajā pašā laikā mēs nevaram raudzīties tikai no notriekšanas izmaksu viedokļa, jo, ja drons ietriecas infrastruktūrā, ir pilnīgi citas kalkulācijas. Tā ka tie droni ir jāsāk triekt nost,» atzina pētnieks.

Kits atzina, ka pagaidām nav tūlītējas atbildes, kā būtu jāmaina šūnu apraides un apdraudēto reģionu apziņošanas algoritmi. Ja katru nakti ir gaisa telpas apdraudējums un katru nakti cilvēkiem nāk paziņojums, kas pieprasa konkrētu rīcību, bet drons beigu beigās aizlido prom un nekā nav, tas kaut kādā ziņā notrulina uzmanību. Tajā pašā laikā, ja būs nopietns apdraudējums, bet paziņojuma nebūs bijis, «būs ļoti slikti». Līdz ar to jautājums par šūnu apraides paziņojumiem ir ļoti sarežģīts un atbilde uz šo jautājumu valsts institūcijām būtu jāmeklē kopā ar pašvaldībām un vietējo kopienu pārstāvjiem.