Pētnieks: Kārtējā Trampa retorikas maiņa attiecībā uz Krieviju liecina par iespējamu atslābumu Ukrainas jautājumā

Pēc viņa teiktā, pēdējais Trampa paziņojums sociālajos tīklos pēc sazvanīšanās ar Putinu atspoguļo tendenci, kas vērojama jau ilgāku laiku — Tramps bieži maina retoriku par konfliktu starp Krieviju un Ukrainu un par iespējamiem risinājumiem.

Astukevičs atzīmēja, ka vēl nesen ANO Ģenerālajā asamblejā Tramps pauda stingru nostāju, nosaucot Krieviju par «papīra tīģeri» ekonomikas jomā un uzsverot Ukrainas spēju uzvarēt karā, taču pēc sarunas ar Putinu retorika kļuvusi maigāka. Pētnieks skaidroja, ka šādas izmaiņas var būt saistītas arī ar Krievijas taktiku un Putina spēju personiski ietekmēt ASV prezidentu.

«Putins, mijiedarbojoties ar prezidentu Trampu, spēj kaut kādā veidā viņu atbruņot un iezīmēt sadarbības vektorus,» sacīja Astukevičs, piebilstot, ka Krievija to izmanto manipulatīviem nolūkiem.

Pētnieks uzsvēra, ka Krievijas puse izmanto dažādus retoriskos toņus — no bijušā prezidenta Dmitrija Medvedeva draudiem līdz Putina «šarma ofensīvai». Eksperts secināja, ka Putins kā bijušais PSRS Valsts drošības komitejas darbinieks prasmīgi strādā ar cilvēkiem un spēj viņus iegūt savā pusē.

Viņš norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, kā attīstīsies Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās, jo ASV prezidenta pozīcijas mainās ļoti strauji. Pēc viņa teiktā, Tramps varētu nebūt tik stingrs jautājumos par «Tomahawk» raķešu piegādi Ukrainai vai par atbalstu tās teritoriju atgūšanai, bet vairāk runās par sarunu ceļa meklējumiem.

Astukevičs pieminēja minēto Trampa paziņojumu par sarunām, kas saistītas ar Krievijas un ASV ekonomisko sadarbību. Viņaprāt, šis varētu būt vēl viens spēka punkts, uz kuru Krievija mēģinās spēlēt. Tāpat nav skaidrs, cik pretimnākoša būs ASV, vai arī tomēr būs pretspēks no Ukrainas, Eiropas Savienības līderiem, kuri mēģinās ASV administrācijas domāšanu par Krieviju un karu Ukrainā ievirzīt citā gultnē.

Viņš atzīmēja, ka gaidāmā Trampa un Putina tikšanās Budapeštā varētu tikt izmantota kā ārpolitiskā uzvara arī Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam. Eksperta ieskatā šī vietas izvēle pati par sevi ir zīmīga un saskan ar Orbāna stratēģiju — meklēt dialogu ar Krieviju.

Pēc Astukeviča paustā, Krievija turpinās izmantot šādas sarunas, lai gūtu politiskus ieguvumus, neuzņemoties reālus soļus kara izbeigšanā. Viņš uzsvēra, ka Krievija mēģinās attālināt ASV politiku no stingrākas nostājas pret Maskavu un vājākas atbalsta pozīcijas Ukrainai.

Pētnieks arī piebilda, ka Trampa politika lielā mērā balstās uz viņa personīgajām sajūtām, nevis konsekventu stratēģiju. Astukevičs to salīdzināja ar «melno kasti» — nav skaidrs, kā attīstīsies notikumi, jo Trampa politiku nosaka viņa paša sajūtas, nevis soli pa solim izstrādāts plāns.

Jau rakstīts, ka Baltajā namā Vašingtonā piektdien gaidāma Trampa un Ukrainas prezidenta tikšanās. Savukārt ceturtdien notika ASV prezidenta telefonsaruna ar Putinu, pēc kuras Tramps paziņoja, ka gatavojas tikties ar Krievijas diktatoru.

Konkrētu iespējamās tikšanās datumu Tramps neminēja, taču paziņoja, ka sarunas laikā esot panākts «liels progress». Sociālās saziņas vietnēs viņš izteicās, ka tikšanās Budapeštā ļaušot noskaidrot, vai «vai mēs varam izbeigt šo bēdīgo karu starp Krieviju un Ukrainu».

Savukārt ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss intervijā amerikāņu telekanālam «Newsmax» ceturtdien sacīja, ka Krievijas un Ukrainas karš turpinās, neraugoties uz mēnešiem ilgajām sarunām, jo neviena no pusēm nav gatava noslēgt miera līgumu.