Pētnieks: Jauns plaša mēroga karš Tuvajos Austrumos būtu milzīgs zaudējums pašām reģiona valstīm

Irāna solījusi bargu atriebību Izraēlai, ko tā vaino par radikālās palestīniešu kustības «Hamās» politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu Teherānā. Savukārt Izraēlas gaisa triecienā Beirūtā nogalināts viens no Libānas šiītu kaujinieku grupējuma «Hizbollah» līderiem Fuads Šukrs.

LĀI pētnieks atzīmēja, ka pēc šiem notikumiem varētu sekot Irānas atbildes reakcija, ņemot vērā tās iepriekšējos izteikumus par grasīšanos sodīt Izraēlu. Viņaprāt, uz šāda scenārija iespējamību norāda arī salīdzinoši neseni notikumi. Aprīlī Izraēlas gaisa triecienā Irānas vēstniecībai Damaskā tika nogalināti vairāki cilvēki, tostarp divi irāņu ģenerāļi, kam sekoja Irānas atbildes solis — uzbrukums Izraēlai ar bezpilota lidaparātiem un raķetēm.

«Jāsaprot, ka neviens nevēlas, lai konflikts izvērstos plašumā. Jauns karš Tuvajos Austrumos būs milzīgs zaudējums pašām reģiona valstīm. Tāpat tas nebūtu vēlams valstīm, kuras atbalsta Izraēlu. Ja situācija eskalēsies, pieaugs, piemēram, naftas cenas, ASV būs spiestas pievērst lielāku uzmanību Tuvajiem Austrumiem, kas novērstu resursus no Ķīnas un Krievijas,» uzsvēra Rātfelders.

LĀI pētnieka ieskatā, Irāna varētu uzbrukt Izraēlai ierobežotos apmēros, lai vairāk nodotu vēstījumu, ka tā var uzbrukt un sodīt Izraēlu, bet «nesasiet Izraēlai rokas», lai tā būtu spiesta sākt karu ar Irānu, jo tādā gadījumā «visas kārtis ir uz galda» un sāksies plaša asinsizliešana.

Taujāts, kā panākt, lai situācija neeskalējas vēl vairāk, Rātfelders uzsvēra, ka šajā konfliktā nav «labo» un «slikto», jo Izraēla ir līdzvainīga notiekošajā vardarbībā. Viņaprāt, ja Izraēla nebūtu sākusi savu operāciju Gazas joslā, iespējams, šāda «uzplaiksnījuma» nebūtu, jo triecieni starp valstīm aktivizējās pēc Izraēlas lēmuma sākt karu pret «Hamās». LĀI pētnieks akcentēja, ka Izraēlas reakcija uz «Hamās» 2023.gada 7.oktobra uzbrukumu Izraēlai, nogalinot apmēram 1200 cilvēkus un nolaupot vēl 250, bija pamatota, taču jāvērtē arī Izraēlas līdzatbildība par attiecību saasināšanos ar Irānu.

«Irāna un grupējums «Hizbollah» ir skaidri pateikuši, ka ir vajadzīgs pamiers Gazas joslā. Kamēr pamiera nebūs un Izraēla turpinās uzbrukt «Hamās», tikmēr arī Izraēlai naidīgi spēlētāji turpinās atbalstīt «Hamās» ar raķešu triecieniem. Manuprāt, situācijas lielāku normalizāciju varētu panākt, ja beigtos karš Gazas joslā,» teica LĀI pētnieks.

ASV prezidents Džo Baidens maija beigās izklāstīja Izraēlas priekšlikumu pastāvīga miera sasniegšanai Gazas joslā, kas arī paredzēja apmainīt Izraēlas cietumos ieslodzītos palestīniešus pret izraēliešiem, kas atrodas «Hamās» gūstā. Sarunas nonāca strupceļā, jo «Hamās» uzstāja, lai Izraēla pārtrauc karu Gazas joslā apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu, savukārt Izraēla gribēja saglabāt iespēju veikt militāru intervenci Gazas joslā arī pēc tam, kad visi atlikušie ķīlnieki būs atbrīvoti.

Rātfelders atzīmēja, ka konfliktā iesaistītās puses nav gatavas piekāpties, jo abām tas ir par izdzīvošanu un «nācijas garu». Ja Izraēlas nostāja ir iznīcināt «Hamās», saprotams, ka «Hamās» nepiekritīs sarunām par pamieru ar aktoru, kas vēlas to iznīcināt, norādīja eksperts.

Jautāts, vai «Hamās» ideoloģiju var iznīcināt ar militāru spēku, LĀI pētnieks atbildēja noraidoši. Viņš minēja, ka Izraēla jau iepriekš ir saskārusies ar situāciju, kad tā ar ieročiem mēģināja iznīcināt kādu ideoloģiju, panākot tās vēl radikālāku izpausmi. Rātfelders klāstīja — ja ar vardarbību mēģina panākt mieru, tad vienīgais iznākums ir pretvardarbība.

Viņš pieminēja pilsoņu karu Libānā, kas noritēja no 1975. līdz 1990.gadam. Izraēla 1982.gada veica militāru iebrukumu Libānā, lai «attīrītu» to no Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas kaujiniekiem, kurus savulaik vadīja palestīniešu līderis Jasirs Arafats. LĀI pētnieks skaidroja, ka Izraēlas okupācija izraisīja milzīgu pretestību Libānas šiītu vidū.

«Šie cilvēki pēcāk izveidoja «Hizbollah». Izraēla pati ir radījusi pagaidām savu lielāko ienaidnieku. Ja mēs skatāmies uz šādām paralēlēm, tad veids, kā Izraēla patlaban vēršas pret «Hamās», ne tikai neveicina mieru, bet rada augsni vēl radikālākai kustībai, iespējams «Hamās» 2.0″,» teica Rātfelders.

LETA jau rakstīja, ka Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hameneji devis rīkojumu veikt no Irānas tiešu triecienu Izraēlai, pēc tam kad sprādzienā Teherānā bija nogalināts palestīniešu radikālās kustības «Hamās» līderis Ismails Hanija. Irāna un «Hamās» par uzbrukumu Hanijam vaino Izraēlu.

ASV un Izraēlas amatpersonas prognozē, ka Irāna un tās sabiedrotie reģionā sāks koordinētu uzbrukumu Izraēlai. Tā dēvētās pretošanās ass grupējumu vidū ir Libānas šiītu kaujinieku grupējums «Hizbollah» un Jemenas hutiešu nemiernieki.