Pētniece: Baltkrievijas nākotni izšķirs Ukrainas kara iznākums

Pētniece sprieda, ka Aleksandrs Lukašenko ir pēdējais diktators Eiropā, kurš tieši pārņēmis padomju mantojumu, bet neviens diktators nedzīvo mūžīgi.

Pēc pētnieces vērojumiem, kopš 2024.gada vidus Lukašenko savā retorikā kļūst ja ne maigāk noskaņots pret Rietumiem, tad vērojam Lukašnko vēlme manevrēt un, iespējams, sēsties pie saruna galda ar Rietumiem un nedaudz vairāk attālināties no Krievijas ciešā satvēriena.

Runājot par Baltkrievijas nākotni diktatora vadībā, Livdanska sacīja, ka tas būs atkarīgs no Ukrainas kara iznākuma — vai Krievija uzvarēs vai zaudēs. Viņa akcentēja, ka, neskatoties uz to, ka patlaban Lukašenko ir pie varas jau septīto termiņu, liela loma tam, kāds būs viņa pēctecis un kāda būs Baltkrievijas nākotne, ir tieši Krievijas rokās.

«Protams, mēs visi ceram, ka karš beigsies ar Krievijas zaudējumu, bet Baltkrievijas kontekstā ir jāsaprot, ka Krievija ir tiešā mērā ietekmēs Baltkrievijas nākotni, jo patlaban Baltkrievija ir tik ciešā integrācijā ar Krieviju kā vēl nekad,» teica LĀI pētniece.

Iepriekš izskanēja pieņēmumi, ka Lukašenko savu amatu varētu nodot vienam no dēliem, taču diktators nesen paziņoja, ka neviens no viņa trim dēliem nevēloties pārņemt prezidenta amatu. Livdanska uzsvēra, ka pieņēmumi var izskanēt dažādi, bet brīdī, kad režīma līderim Vladimiram Putinam Lukašenko vairs nebūs ērts, tad Krievija arī noteikts, visticamāk, kurš būs nākamais Baltkrievijas līderis.

Kā ziņots, Baltkrievijā 26.janvārī notika tā dēvētās prezidenta vēlēšanas, un, kā jau bija sagaidāms, pēc šī farsa kārtējo reizi par «uzvarētāju» tika pasludināts ilggadējais diktators Lukašenko. Centrālā vēlēšanu komisija 27.janvāra rītā izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka par Lukašenko balsojuši gandrīz 87% vēlētāju.

Pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātu viltošanas, kārtējo reizi par uzvarētāju pasludinot Lukašenko, 2020.gadā visu valsti pārņēma plaši masu protesti. Tie tika nežēlīgi apspiesti. Aptuveni 65 000 cilvēku tika aizturēti. Citi bija spiesti bēgt no Baltkrievijas. Cilvēktiesību aktīvisti lēš, ka šobrīd valstī ir aptuveni 1300 politieslodzīto.

Tagad visi ietekmīgākie opozīcijas pārstāvji atrodas vai nu cietumā, vai trimdā ārvalstīs. Faktiski pilnībā iznīcināti arī visi neatkarīgie mediji. Saskaņā ar ANO aplēsēm no valsts politisku iemeslu dēļ kopumā aizbēguši aptuveni 300 000 baltkrievu.

Lai sodītu Lukašenko režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām, rietumvalstis pret Minsku vērsušas bargas sankcijas. Tas licis Minskai vēl vairāk tuvināties Maskavai, un Baltkrievija pārvērtusies par pilnīgu Krievijas diktatora Vladimira Putina totalitārā režīma satelītu.

2022.gada februārī Lukašenko nodeva Putina rīcībā arī Baltkrievijas teritoriju, ko Krievijas karaspēks izmantoja kā placdarmu atkārtotajam iebrukumam Ukrainā.

Šoreiz tā dēvētajās vēlēšanās nebija ļauts piedalīties nevienam opozīcijas kandidātam. Tomēr, lai demonstrētu šķietamu konkurenci, līdz ar Lukašenko varasiestādes atļāva tajās startēt četriem mazpazīstamiem fiktīviem kandidātiem, kas apliecinājuši savu lojalitāti diktatoram.