Pētījums: Vairākums Latvijas krievvalodīgo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nepauž simpātijas nevienai no konflikta pusēm

Minēto aptauju dati parāda, ka gandrīz visos jautājumos viedokļi būtiski atšķiras atkarībā no ģimenē lietotās sarunvalodas — tikai latviešu, tikai krievu vai abām. Pētījuma veicēji secina, ka jauktās ģimenes varētu darboties kā mediatori starp latviešiem un krievu minoritāti. Tomēr skaidri iezīmējas tendence, ka jaunākās Latvijā dzīvojošās krievu paaudzes domas bieži vien stipri atšķiras no vecāku un vecvecāku skatījuma.

Saskaņā ar minētā pētījuma datiem, krieviski runājošo vidū vienīgā demogrāfiskā grupa, kurā vairākums aptaujāto (51%) skaidri nostājas Ukrainas pusē, ir 18-24 gadus veci jaunieši. «Tas ir viens no aptaujas galvenajiem pozitīvajiem rezultātiem, ka krievvalodīgajiem jauniešiem, kas ir atvērtāki un nosliecas Eiropas Savienības virzienā, ir skaidrs priekšstats par Krievijas nodarījumiem un nepieciešamību atbalstīt Ukrainu. Šai grupai pat dalība NATO nešķiet problemātiska. Viņu viedokļi lielā mērā sasaucas ar latviešu vienaudžu uzskatiem,» komentē Eberta fonda vadītājs Baltijas valstīs Reinhards Krums.

Vislielākais «neitrālo» krievu īpatsvars ir Latgalē (68%) un pirmspensijas vecumā (65%). Kopumā gan krieviski runājošie biežāk simpatizē Ukrainai nekā Krievijai, tomēr pāris demogrāfiskās grupas izceļas ar pretēju rezultātu, atsaucoties uz pētījuma datiem, raksta «Ir».

No pētījuma datiem arī esot redzama sakarība starp respondentu pausto nostāju, viņu ienākumiem un izglītību: jo labāk izglītoti un turīgāki ir aptaujātie, jo lielāks ir viņu atbalsts Ukrainai. Vislielākās simpātijas Ukrainai izsaka jaunieši (58%), turīgākie respondenti (56%) un vidzemnieki (55%). Atbalsts Krievijai vismazākais izrādās Pierīgā (2%), bet lielākais neizlēmušo skaits atkal ir Latgalē (63%).

Jauktajās ģimenēs, kur runā gan latviešu, gan krievu valodā, atbalsts Ukrainai ir daudz izteiktāks — tikai Latgalē tas noslīd zem trešdaļas aptaujāto (28%), bet vairumā demogrāfisko grupu krietni pārsniedz 40% un dažās pat pusi, liecina pētījuma dati.

Kā raksta «Ir», minētajā pētījumā tika izmantotas aprīļa beigās veiktas pētījumu centra SKDS aptaujas klātienē un internetā, izvaicājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju. Respondenti atbildējuši arī uz jautājumiem par ikdienā izmantotajiem informācijas avotiem, attieksmi pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto politiku, par etniska konflikta eskalācijas iespējamību Latvijā, par iedzīvotāju gatavību karot par Latviju, ja Krievija tai uzbruktu, kā arī par citiem jautājumiem. Pilni apjomīgā pētījuma rezultāti tikšot publiskoti drīzumā.