Pētījums: Dziesmu un deju svētku rīkošana veicina ekonomisko aktivitāti

Latvijas Nacionālā kultūras centrā (LNKC) trešdien notika Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kur klātesošos iepazīstināja ar šo pētījumu. Ekspertes norādīja, ka kopumā ir jānošķir divi procesi. Viens no tiem ir svētku gatavošana, par ko 2018.gadā veikts pētījums. Tolaik pētījumā bija klāstīts, ka svētku procesa finansējuma avoti ir pašvaldību finansējums, dalībnieku pašu ieguldījums, valsts finansējums un citi finansējuma avoti.

Pētījuma autores atzīmēja, ka šajā griezumā galvenais svētku un tradīcijas uzturēšanas pamatā ir pašvaldību ieguldījums, bet, ja runā par svētku nedēļu, nozīmīgs kļūst valsts finansējums, kas nodrošina iespēju detalizēti plānot svētkus.

Ekspertes analizējušas LNKC svētku budžetu, izveidojušas datu bāzi no informācijas par visiem maksājuma uzdevumiem, kas veikti no šī budžeta. Tāpat katram maksājuma uzdevumam noskaidrots finansējuma saņēmējs un pie kādas saimnieciskās darbības sektora pieder naudas saņēmējs, neizanalizējot saturu, kāds tiek radīts par šo naudu.

Pētījumā, kas attiecināms uz LNKC svētku budžetu laika posmu no 2022.gada 3.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim, analizēti vairāk nekā 3000 darījumi. Savukārt izejošo maksājumu kopējā summa sasniedza 16 281 267 eiro, kurus veido ne tikai izdevumi, bet arī ieņēmumi.

Ekspertes norādīja, ka, palūkojoties uz visām nozarēm, kur par valsts budžeta naudu veikti maksājumi, iezīmējas trīs galvenās nozares, taču kopumā, veidojot svētkus, ieguvējas ir 20 nozares. Tāpēc pētījuma autores secināja, ka Dziesmu un deju svētku rīkošana veicina ekonomisko aktivitāti, jo nauda nepaliek dažās nozarēs, tā nonāk pie daudzām.

Proporcionāli lielāki XXVII Vispārēji latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku budžeta daļu finansējuma jeb 34% saņēmusi nozare «Māksla, izklaide un atpūta». Savukārt 55% no šajā nozarē esošajiem maksājumu saņēmējiem ir saistīti ar Dziesmu un deju svētku mākslinieciskajiem un producēšanas procesiem. Topa trijniekā ir arī «Pārvalde, aizsardzība un nodokļi» un «Administratīvie dienesti».

Tāpat pētījumā secināts, ka, ieguldot 16,27 miljonus eiro svētku organizēšanā, kopējā izlaide palielinās par 27,52 miljoniem eiro, tādējādi Latvijas tautsaimniecībā tiek radīts papildu pienesums 11,71 miljons eiro.