Pētījums: Covid-19 laikā katram ceturtajam mediķim konstatēti depresijas simptomi

Viņa pavēstīja, ka Covid-19 ir radījis situāciju, kurā intensīva emocionālā slodze ir uzlikusi papildus grūtības mediķiem. Valaine akcentēja, ka, sākoties ārkārtas situācijai, veikts pētījums par medicīnas personāla psihisko veselību Covid-19 krīzes laikā.

Piedalīties pētījumā bija aicināti trešā līdz piektā līmeņa stacionāri, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), RSU Stomatoloģijas institūts un ģimenes ārstu prakses. Pētījuma pirmajā kārtā iesaistījās 844 mediķi, no kuriem 350 bija ārsti un 385 — māsas un ārstu palīgi.

«Pētījumā tika noteikti depresijas, trauksmes simptomi un pašcieņas rādītāji, kā arī citi faktori, kas potenciāli varētu būt saistīti ar psihiskās veselības stāvokli. Tas, ko mēs atklājām, bija gana satraucoši dati,» uzsvēra Valaine.

Pētījuma pirmās kārtas rezultāti parādīja, ka depresijas simptomi ir konstatēti 25% gadījumu, bet trauksmes simptomi — 17%. Savukārt pētījuma nākamajā kārtā, kas notika pēc trīs mēnešiem, dalību turpināja 374 mediķi, no kuriem depresijas simptomu biežums bija nedaudz palielinājies, proti, par vienu procentpunktu, sasniedzot 26%, savukārt trauksmes simptomu biežums no 17% bija palielinājies līdz 20%.

«Šie dati ir augsti. Publikācijas pasaulē liecina, ka medicīnas personālam ir biežāk sastopami trauksmes un depresijas simptomi kā populācijai,» norādīja Valaine.

Atsaucoties uz psihoterapeita Rolanda Ivanova promocijas darbu, kurā viņš, pētot ģimenes ārstu prakses pacientus, secinājis, ka depresijas simptomi ir 14,7% pacientu un trauksmes simptomi — 10%, ārste-rezidente psihoterapijā konstatēja, ka ārstiem Covid-19 laikā šie rādītāji ir divas reizes lielāki.

Tāpēc, viņas ieskatā, ir būtiski runāt par medicīnas darbinieku psihisko veselību. Valaine uzskaitīja, ka daži no vārīgajiem punktiem ir zemais finansējums, limitēta piekļuve valsts apmaksātajai veselības aprūpei, primārās veselības aprūpes sistēmas īpatnības un mazskaitlīgais medicīnas personāls.

Savukārt, komentējot medicīnas personāla psihisko veselību, ārste-rezidente psihoterapijā norādīja, ka mediķiem, kuriem ir depresija vai depresijas simptomi, ir lielāks risks pieļaut medicīniskās kļūdas. Viņa norādīja uz saistību — ja tiek pieļauta kļūda, palielinās depresijas simptomi, savukārt ar lielākiem depresijas simptomiem tiek arī pieļautas kļūdas. Tāpat ikdienas stress, kam ārsti ir pakļauti, noved pie tā, ka paaugstinās psihisko traucējumu risks, atkarību radošo vielu lietošanas risks un kopumā ir traucēta funkcionēšana, skaidroja Valaine.

Viņa norādīja — pēc pētījuma rezultātiem secināms, ka psihisko traucējumu riskam pakļautas tās ārstniecības personas, kas pirmās saskaras ar pacientu. Visbiežāk tās ir sievietes un tie medicīnas darbinieki, kuru darba stāžs ir lielāks par desmit gadiem. Tāpat risku palielina blakus saslimšanu esamība un arī iepriekšēji emocionāli traucējumi.

«Mēs nolēmām veikt šo pētījumu pandēmijas laikā, jo medicīnas darbiniekiem ir lielāka slodze. Daudzi mediķi raizējas, lai nenodotu infekciju saviem tuviniekiem. Šāda emocionāla distresa ietekmē mazinās spēja koncentrēties un pieņemt lēmumus, kas ārsta darbā ir vitāli svarīgi,» sacīja ārste-rezidente psihoterapijā.

Viņa vērsa uzmanību, ka pasaulē saistībā ar psihiskās veselības profilaksi tiek atvēlēts maz līdzekļu un tiek pievērsts salīdzinoši maz uzmanības. Lielākoties psihiskajā veselībā resursus iegulda tad, kad problēma notiek, vai tad, kad jau ir jāsastopas ar tās sekām.

Pēc Valaines paustā, eksperti visā pasaulē runā par to, cik būtiska loma ir slimnīcu vai medicīnas iestāžu spējai uzņemties atbildību un jau laikus ieviest profilakses pasākumus, kas var būt, piemēram, izglītojošas lekcijas vai speciālistu piesaiste konsultāciju formā.

«Kāpēc šie pētījuma rezultāti ir tik satraucoši? Patlaban visā pasaulē notiek līdzīgi pētījumi, un, ja vadās pēc metaanalīzes datiem, tad aptuveni 23% mediķu Covid-19 pandēmijas laikā ir trauksmes vai depresijas simptomi, tomēr lielākoties šie dati ir ņemti no tādām valstīm, kur Covid-19 izplatība bija lielāka nekā pirmajā vilnī Latvijā,» uzsvēra Valaine, norādot, ka Latvijā, kas sākotnēji tika uzskatīta par veiksmes stāstu, rādītāji ir tādi paši vai pat satraucošāki nekā slimības vairāk skartajām valstīm.